Gardumi ar alkšņa dūmu garšu. Ciemos pie gaļas kūpinātājiem Vārves “Irbītēs” 2
Līdzinās cepļa atvēršanai
Ne viens vien ir pārliecinājies, ka mājās kūpinātai gaļai piemīt lieliska smarža un garša. Lai tiktu pie garduma, kas atšķiras no veikalā nopērkamā, kāds mēģina pats nokūpināt cauraudzīti vai šķiņķi, bet ar gaļas pārstrādi nelielā apjomā lielākoties nodarbojas mājražotāji. Lai uzzinātu, kā sokas gaļas kūpinātājiem un izdibinātu kādu recepti, devāmies uz Ventspils novada Vārves pagasta “Irbītēm”, kur jau vairākus gadus ar šo rūpalu nodarbojas RAULS OSTVALDS ar ģimeni.
Mūs sagaida rosīga trijotne – Rauls, viņa mamma Emma un brāļadēls Kristaps, kuri pastāvīgi iesaistīti ģimenes uzņēmumā. Visi ir mazliet satraukti gan mūsu vizītes dēļ, gan tāpēc, ka jābeidz kūpināt gaļu.
Rauls bilst, ka kūpinātavas durvju atvēršanu varot salīdzināt ar cepļa atvēršanu, jo iespējami dažādi pārsteigumi. Lai gan gaļu sāla un kūpina tāpat kā vienmēr, produkta kvalitāti ietekmē vairāki faktori, piemēram, spēcīgs vējš vai bezvējš (tad nav vilkmes), lietus, Mēness fāze, kurā kauta cūka, un vēl citi. Turpinot viņš stāsta, ka katru nedēļas dienu atvēl konkrētam darbam: pirmdien sadala un iesāla gaļu, otrdien iemarinē vistas un gatavo masu desām, trešdien sāk kūpināt gaļu un desas, ceturtdien – vistas, bet piektdien un sestdien tirgo produkciju. Emma piebilst, ka trijotnei pienākumi ir diezgan strikti sadalīti: – Rauls ņemas ar gaļu – pērk, sadala, sāla, marinē, es gatavoju pastēti, auksto gaļu, ruleti, bet Kristaps ir atbildīgs par kūpināšanu.
Enerģiskā sieviete atklāj, ka Raulam ir liela pieredze gaļas kūpināšanā, jo tai viņš pievērsies jau padsmitnieka gados. Dzīvojuši laukos, audzējuši cūkas un vistas, turējuši govis. Lai pabarotu kuplo ģimeni (Raulam ir divi brāļi un divas māsas), kūpinājuši arī gaļu. Vēlākos gados kādu mazumiņu pārdevuši kaimiņiem, draugiem un paziņām – tiem, kam viņu kūpinājumi bijuši pa prātam. Bet šim rūpalam daudz nopietnāk Rauls pievērsies vēlāk, jo vajadzējis domāt, kā pārvarēt ekonomisko krīzi. Sācis ražot vairāk produkcijas, lai ne vien pietiktu ģimenei un apkārtējiem, bet arī būtu ko vest uz tirgu. – Vispirms reģistrējāmies kā pašnodarbinātie, pēc tam izveidoju SIA “Rauls”, bet man ir arī labiekārtošanas darbu firma, – saka darbīgais vīrs un neslēpj, ka šajā nozarē nopelnītais nereti balsta gaļas pārstrādi. Piemēram, lai ierīkotu gaļas sadales un uzglabāšanas telpas, nopirktu darbam nepieciešamās iekārtas (ledusskapjus, dzesētavas, gaļas maļamās mašīnas, galdus, nažus u.c.) un nodrošinātu ražošanas procesu, aizdevumu bankā nav ņēmis.
