– Pieņemot, ka Latvijai nav tiešu militāru draudu, un saņemot sabiedroto valstu apstiprinājumus, ka esam pasargāti, nevaram tomēr aizmirst par iekšējiem draudiem. Viens no tā dēvētās jaunās paaudzes kara instrumentiem ir sabiedrības šķelšana, ko Krievija ar informatīvo un psiholoģisko kampaņu palīdzību ļoti sistemātiski īstenojusi kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad tika aizsākta tautiešu kustība, kas paredz, ka ārvalstīs dzīvojošie krievi ir ārpolitikas instruments. 47
– Tā tas ir. Kļūda gan ir tā, ka parasti, kad runājam par šo jautājumu, mēs atdalām latviešus un krievus. Bet paliek jautājums: cik lielā mērā Krievijas informatīvās operācijas pārliecina pašus letiņus, ka vajadzētu atbalstīt Krieviju, nevis NATO vai ES? Interneta portālā “YouTube.com” noskatījos interviju ar vecāku kungu latvieti, kurš, dzerot alu, dusmojas par to, kāpēc mums vajag NATO un ES! Redz, krievu laikos viņam bijusi 370 rubļu alga… Daļa no informatīvās stratēģijas ir melot, bet pasakot patiesību. Savulaik redzēju video, kurā tika stāstīts par vienu valstsvīru, kurš samazināja inflāciju, cēla dzīves līmeni, mīlēja mākslu, bija veģetārietis. Tikai pēc viņa raksturojuma tika atklāts, ka šis cilvēks ir Ādolfs Hitlers. Proti, ir iespējams melot, pasakot patiesību. Dažreiz šī informācija tiek pasniegta tik smalki, ka cilvēki nesaprot to mērķi.
– Kāds ir labākais pretlīdzeklis šādiem uzbrukumiem?
– Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, un mēs nevaram aizliegt, piemēram, televīzijas kanālu translāciju. Informatīvajā karā ierocis nav aizliegums, ierocis ir informācija. Informatīvajā karā notiek cīņa – informācija pret informāciju. Vienīgais veids ir radīt patiesu, līdzsvarotu un netendenciozu analīzi. Tāpēc mums vajag masu mediju krievu valodā, kas rāda patiesību un kas piedāvā labu analīzi. Šim kanālam jābūt pievilcīgam, lai cilvēki to skatītos.