Ar aicinājumiem vien nepietiks 0
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteicies, ka pievienotās vērtības nodoklis neesot efektīvākais līdzeklis draudīgo siltuma rēķinu samazināšanai. Tā vietā viņš iesaka ļaudis naskāk ķerties pie savu namu siltināšanas.
Dombrovska k-ga apsvērumi balstās uz aprēķinu, ka pievienotās vērtības nodokļa samazinājums, ko pagājušajā nedēļā pie viņa vadītās valdības nama skaļi prasīja vairāki simti saniknotu piketētāju, ļaušot samazināt siltuma izdevumus aptuveni par 10%. Toties namu siltināšana varot dot pat līdz 50% lielu izdevumu ietaupījumu.
Ne mirkli neapšaubot Ministru prezidenta aprēķinu procentuālo pareizību, ziņkārības dzīts, apmeklēju kādu Rīgas centra daudzstāvu nama dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kurā sapulcējušies mēģināja kopīgi izspriest, ko viņiem iesākt ar draudīgajiem siltuma rēķiniem. Kā stāsta dzīvokļu īpašnieki citos daudzstāvu namos, jau tas vien esot liels panākums, ja kādam uzņēmīgākam censonim izdodas piedabūt pārējos šā nama iemītniekus uz šādu pasākumu. Citur tas ir ļoti grūts vai pat neiespējams pasākums, sevišķi daudzstāvu namos ar lielu dzīvokļu skaitu. Visbiežāk izdodas sapulcināt mazāk par pusi iedzīvotāju, un pēc likuma tāda sapulce nav tiesīga neko lemt. Bet šā Rīgas centra nama iemītniekiem veicies tai ziņā, ka pavisam viņu ir tikai ducis, tāpēc ar septiņiem pilnīgi pietika, lai varētu gan spriest, gan lemt.
Kādi ļaudis bija sanākuši? Vientuļa pensionāre bez neviena mantinieka vai dzīva piederīgā un ar vairāku simtu latu siltuma parādiem. Pajauna māmiņa, kura viena pati audzina trīs mazus bērnus un kurai jau ir vairāki tūkstoši latu iekrāti siltuma un nodokļu parādi. Kāds pašpārliecināts jauns uzņēmējs, kurš, spriežot pēc uzstāšanās, ir ar mieru sākt nama atjaunošanu rītvakar ap šādu laiku. Pāris spraunas dāmas pāri pusmūžam, kuras atzina, ka privātfirmās viņām maksājot tikai minimālo algu 200 latu apmērā. Un vēl divi vīri pusmūžā, kuri aptuveni gadu ir bez pastāvīga darba un ienākumiem. Galu galā divu stundu ilgā spriešana beidzās ne ar ko. Jauneklīgais biznesmenis gan cēla priekšā pārējiem nama atjaunošanas plānus, bet, tiklīdz nonāca līdz vairāku desmitu tūkstošu latu tāmei, tā vairākums klātesošo nosprieda, ka to nevarot atļauties.
Namu pārvaldnieki man atzīst, ka šā nama iedzīvotāju sapulce kā spogulī parāda to reālo stāvokli, kāds valda daudzstāvu namos. Daļa iedzīvotāju ir noslīkuši parādos, daļa ir tādos gados, kad vairāk gribas domāt par nesiltinātām mūžamājām nevis par bankas kredītu uz 20 gadiem nama siltināšanai.
Daži strādā, saņemot atalgojumā vien tik, lai kaut kā savilktu kopā galus, citi, neatrodot darbu dzimtenē, sen atmetuši visam ar roku un griež šampinjonus Īrijā vai lasa tomātus Spānijā. Ekonomikas ministrija lepni vēsta, ka kopš 2009. gada, kad iedzīvotājiem sāka piedāvāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu – 50% apmērā no dzīvojamo namu atjaunošanai atbalstāmajiem izdevumiem –, valstī atjaunoti 158 padomju laikā celtie daudzstāvu nami. Bet tas ir piliens jūrā uz vairāk nekā 38 000 namu fonā!
Aicinājumi siltināt namus, protams, ir laba lieta, un neviens nenoliedz šo pasākumu ieguvumus. Taču ar aicinājumiem vien nepietiks, kamēr iedzīvotāji nejutīs stingrāku pamatu zem kājām un kamēr nezudīs tā milzīgā sociālā plaisa, kas pašlaik viņus šķir. Var, protams, nerunāt par PVN samazinājumu siltumam, par sociālās nevienlīdzības mazināšanu gan jārunā. Un steidzami.
