Levits: “Kamēr ukraiņi maksā ar asinīm, mēs tikai ar eiro un dolāriem” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latviju nevar izcīnīt vienu reizi un domāt, ka ar to tad pietiek uz visiem laikiem. Pašiem sava, brīva un neatkarīga Latvijas valsts pastāv stipra un ilgtspējīga tikmēr, kamēr katra paaudze gatava no jauna iesaistīties par savu valsti un to nosargāt,” vakar Rīgas pilī, uzstājoties starptautiskā konferencē “Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālās pretošanās pieredze un Ukraina”, atgādināja Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidenta administrācija bija sarīkojusi konferenci par godu 17. martā atzīmējamajai Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai. Tā bija pirmā reize, kad minētā diena atzīmējama oficiāli saskaņā ar pērn pieņemto likumu.
Kā jau liecināja konferences nosaukums, Baltijas valstu pretošanās pieredze pēc Otrā pasaules kara tika skatīta kontekstā ar Vladimira Putina režīma Krievijas pašreizējo karu pret Ukrainu. Pasākumā tādēļ piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Viņš savā uzrunā norādīja, ka Rietumu un NATO reakcija un sniegtā palīdzība Ukrainai ir atzīstama, taču joprojām nepietiekama. Diplomāts atgādināja, ka ukraiņi šobrīd faktiski aizsargā Eiropas vērtības, bet bez Rietumu solidaritātes un drosmes šī uzvara šajā cīņā ukraiņiem maksās simtiem tūkstošu upuru. Vienlaikus Miščenko cildināja Latvijas atbalstu Ukrainai.
Tāpat Valsts prezidents Levits atzina, ka Krievijas karš ar Ukrainu ļoti skaudri atgādina, ka “20. gadsimta vēsture nav beigusies” un jābūt gataviem arī Latvijas valsts nosargāšanai, tostarp visos iespējamajos veidos palīdzot Ukrainai un kopā ar citām valstīm palīdzot izolēt Krieviju, kaut tas atstās iespaidu uz mūsu labklājību: “Bet vienmēr atcerēsimies: kamēr ukraiņi maksā ar asinīm, mēs tikai ar eiro un dolāriem.” Prezidents uzsvēra, ka jau Baltijas valstu pieredze 1940. gadā liecina – maldīgi uzskatīt, ka ar agresoru iespējams ko sarunāt.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece konstatēja, ka karš Ukrainā aktualizējis nepieciešamību atkal runāt par pamatvērtībām un atgādināt par lietām, kas saliedē un vieno Latvijas sabiedrību – demokrātiju, kopīgu vēstures izpratni, valsts nepārtrauktības ideju, Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un pārējām vērtībām, kas ierakstītas Satversmē.
“Redzot to, ka kāds rauj nost Ukrainas karogu, mēs saprotam, ko tas šajā kontekstā nozīmē,” pauda Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja tāpat atgādināja par 2016. gada grozījumiem likumos, kas nosaka, ka pretošanās agresijas gadījumā ir obligāta: “Tas attiecas gan uz pilsoņiem, gan pašu varu. Un arī šī atziņa vēlreiz būtu jānostiprina mūsu iedzīvotāju apziņā. Taču īsta pretestība ir iespējama tikai tur, kur ir pārliecība par vērtībām, uzticība vērtībām.”
