Ministrija grasās zinātniekiem naudu atņemt, lai atkal iedotu 15
Gandrīz 21 miljons eiro, kas valsts budžetā atvēlēts valsts pētījumu programmām, ir nepietiekama summa, lai atbalstītu visus pētījumus, kas būtu nepieciešami valsts attīstībai. Tā otrdien secinājusi valdība.
Valdība nekļūs dāsnāka
Tas gan nenozīmē, ka valdība nolēmusi kļūt dāsnāka pret zinātni. Valsts pētījumu programmas (VPP) varētu saņemt vairāk naudas, nekā iepriekš bija paredzēts, taču nav zināms, no kādiem avotiem papildfinansējums nāks. Iespējams, VPP tiks finansētas uz citu zinātnieku rēķina.
VPP no 2014. līdz 2017. gadam paredzēti 20 987 361 eiro vai gandrīz 5,7 miljoni gadā. Tika izsludināts konkurss pētījumiem, ko zinātnieki varētu veikt VPP ietvaros. Varēja pieteikt projektus vien sešās valsts noteiktajās prioritārajās jomās (sk. uzziņu). Pētnieciskos projektus iesniedza aktīvi, un tie tika iesniegti par lielāku summu, nekā iespējams finansēt – gandrīz par 33 miljoniem eiro.
Projektus izvērtēja īpaša komisija, tiem tika veikta gan zinātniskā, gan tautsaimnieciskā ekspertīze. Pirmo veica ārvalstu eksperti, otro – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi. Komisija pēc valdības dotā mandāta izvirzīja septiņus atbalstāmos projektus, kuri ekspertīzēs bija ieguvuši visvairāk punktu starp attiecīgajā nozarē pieteiktajiem projektiem. Taču IZM komisijas lēmums nepatika, un tā, akadēmiķa, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa vārdiem runājot, “sāka uzurpēt varu” un izvirzīja vēl septiņus atbalstāmus projektus.
Otrdienas valdības sēdē IZM pārstāvji centās panākt, lai Valsts pētījumu programmām tiktu piešķirti vēl 5,5 miljoni eiro. Pusmiljons nāktu no naudas, kas nav izlietota, finansējot aukļu pakalpojumus, un pārējo no naudas, kas paredzēta zinātniskās darbības nodrošināšanai – tas nozīmē naudas atņemšanu Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātņu padomei un tās finansētajiem pētījumiem.
Aiz borta vai tomēr ne
Nevar noliegt, ka “aiz borta” palikušie projekti arī varētu būt gana svarīgi un to pieteicēji ir pietiekami respektabli. Piemēram, LZA prezidents Ojārs Spārītis pieteicis projektu Latvijas vēstures, valodas, kultūras, vērtību izpētei “Letonika”, bet Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela – pētījumu par Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēju inovatīvā vidē. Komisija aicināja abus pētījumus apvienot un, tā kā pētnieki to nedarīja, neatbalstīja nevienu no tiem. Pēc komisijas lēmuma pie naudas pētījumam netika arī viens no starptautiski zināmākajiem Latvijas zinātniekiem – Andris Ambainis, kurš vēlas pētīt nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, precīzāk, iespējas veidot un attīstīt kvantu datorus. Tikmēr IZM šos un vēl četrus uzskata par atbalstāmiem, kaut vai uz citu zinātnieku rēķina. I. Kalviņš toties teic: “LZP finansē tos projektus, kas neiekļaujas prioritātēs, tomēr arī ir svarīgi. Piemēram, pētniecība organiskās sintēzes jomā VPP ietvaros netiek veikta. Ja nebūs arī LZP finansējuma šai jomai, valsts šo jomu vispār vairs nefinansēs. Ja nebūs LZP projektu, radīsies problēmas arī augstskolu profesoriem, kuriem jānodarbojas ar pētniecību saskaņā ar Augstskolu likumu.”
Kāda jēga ekspertiem
Zinātnieki norāda arī uz IZM tiesisko nihilismu, jo valdības pieņemtie noteikumi par finansējuma sadali VPP paredz, ka lēmumus par atbalstāmiem projektiem pieņem komisija, nevis IZM. “Kāda tad bija jēga algot ārvalstu ekspertus, sasaukt 20 komisijas sēdes, ja galu galā finansējumu dalīs pēc IZM ieskata?” vaicā I. Kalviņš. Valdība gan nolēma, ka komisijas atbalstītie projekti jāfinansē noteikti, bet pārējos septiņus arī finansēs, nepasakot, no kādas naudas tas būtu darāms. Zinātnieku vidē ir bažas, ka neskaidrais valdības lēmums ļaus IZM tomēr īstenot sākotnējo plānu: atņemt zinātniekiem, lai iedotu zinātniekiem.
Jāpiebilst, ka arī noteikumi, kas noteica, kā komisijai jādala nauda, tiek kritizēti. Piemēram, par to, ka finansējumu saņem attiecīgās prioritātes labākais projekts, nevis labākie no visiem iesniegtajiem. Neoficiāli dzirdēts, ka daļa finansējumu neieguvušo zinātnieku pat gatavi doties uz Administratīvo tiesu.
Formāli projekti, par kuru apstiprināšanu vēl tiek lauzti šķēpi, tiek īstenoti jau kopš 1. jūlija. Novembrī IZM zinātniekiem prasīs atskaites par paveikto, kaut nauda varbūt nebūs vēl ieskaitīta.
Diemžēl IZM atbildīgo amatpersonu viedokli par šo situāciju nebija iespējams uzzināt. Ministrijā ieteica sazināties ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kurai darbadienas laikā neatradās laiks sarunai.
Tuvāko gadu laikā Latvijai būs jāiemaksā Eiropas Savienības (ES) kopīgajā budžetā aptuveni simts miljoni eiro, lai varētu darboties ES programma “Horizont 2020”, kuras ietvaros konkursa kārtībā finansējumu izpētei iegūst visas ES zinātnieki. Svarīgi, lai Latvijas zinātniekiem būtu tik liela kapacitāte, lai viņi piesaistītu vismaz tik daudz naudas, cik Latvija programmā iegulda. Diemžēl iepriekšējā struktūrfondu periodā zinātnieki spēja piesaistīt vien aptuveni pusi no tā, ko Latvija ieguldīja.
Uzziņa
Prioritārie virzieni Valsts pētījumu programmai (2014. – 2017.) un šobrīd atbalstītie projekti
* “Vide klimats un enerģija” – Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei
Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē
* “Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas” – Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai & viedai pilsētai un sabiedrībai
* “Sabiedrības veselība” – Biomedicīna sabiedrības veselībai
* “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” – Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgstpējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas
Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā
* “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība” – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai
* “Letonika” – komisija neatbalstīja nevienu no projektiem, aicinot divus projektus apvienot
