Saruna garām kasei 0
Attiecībās ļoti reti valda apzinātība. Cilvēki it kā pavada laiku sarunās, taču vai patiesi dzird cits citu? Visbiežāk jau neļauj otram rāmi visu izstāstīt, bet iejaucas, steidzina vai kušina, spraucas vidū ar padomu, vērtējumu, pārprastu līdzjūtību.
* Sarunājas divi tuvi cilvēki, bet viens otru nesadzird, jo:
a) it kā jau zina, ko otrs varētu sacīt;
b) klausās tikai tik daudz, lai saprastu, ko teikt pretī;
c) klausās, lai nepalaistu garām brīdi, kad otrs beidz runāt, un lai iesprauktos ar savu sakāmo.
* Ir vērts pamanīt, kā jūties brīdī, kad apjaut – klau, bet viņš/viņa manī uzmanīgi neklausās!
* Neliels vingrinājums. Viens runā pāris minūšu, otrs klausās. Neanalizējot, nevērtējot, vienkārši dzirdot. Pēc tam klausītājam jāatstāsta dzirdētais. Savukārt stāstītājs papildina, ja kaut kas ir izlaists, nav precīzi sadzirdēts. Tas māca sadzirdēt, nevis no otra sacītā izveidot savu teiksmu.
* Sākot praktizēt apzinātību, cilvēks pamazām kļūst uzmanīgāks, mierīgāks, mazāk vērtējošs. Nesaka – tev bija jādara tā un šitā, visu laiku nekomentē otra sacīto. Ja lūkojas, kas notiek šobrīd, un pievērš tam visu savu uzmanību, vērtējumam vairs nav vietas. Apzinātības praktizēšana palīdz nesteigties ar secinājumiem.
* Ja praktizē apzinātību, kļūst arvien vieglāk būt uzmanīgam pret līdzcilvēkiem. Klātbūtne un laiks taču ir lielākais, ko varu citiem dot.
* Vairojas pacietība, labāk pieņem otru cilvēku un labāk izprot viņa emocionālo stāvokli, līdz ar to labākas kļūst attiecības.
* Pat ja apzinātību trenē tikai viens no pāra, pozitīvs ieguvums ir abiem, jo šis process ir dziļi transformējošs. Ar apzinātu cilvēku ir vieglāk būt kopā, mierīgāk, atslābinātāk. Ja jūtu, ka līdzcilvēks velta man visu savu uzmanību, arī pats kļūstu mierīgāks, uzmanīgāks.
