Dara vienu, bet prātā patur citu… Ko attiecībās ar sevi, citiem, veselībā, var dot apzinātība? 0
Dari vienu, domā citu
Gadu gadiem esmu mudināta domāt par nākotni, lai būtu gatava tās izaicinājumiem. Esmu lūkojusies savā pagātnē, lai mācītos no kļūdām. Bet kā satvert tagadni, šodienu? Tā izsijājas kā pūderis caur pirkstiem – it kā notiek, bet nepamanu, neizbaudu… Lai justos citādi, noder māka dzīvot apzināti. Apzinātība vēl ļoti nepieciešama attiecībās. Ne tikai attiecībās ar mīļoto, bet arī ar vecākiem, tuviniekiem, draugiem vai kolēģiem.
“Apzinātība dabiski piemīt ikvienam, tikai diemžēl bieži ir neattīstīta. Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd, tā ir klātbūtne,” uzsver psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.
Apzinātība ir prasme, iemaņa, racionāli pamatots prāta treniņš, nevis teorētiskas zināšanas. Mūsdienās par to daudz runā, taču šī māka ir zināma jau gadu tūkstošiem, tās pamatā ir senā budisma meditācija.
Apzinātība nozīmē, ka apzināti esmu tajā, kas notiek tieši šobrīd. Neanalizējot, nevērtējot, nekomentējot, bet vienkārši pamanot. Ir arī cits kodolīgs apzinātības apraksts – izvairīties no izvairīšanās. Parasti cilvēks izvairās piedzīvot to, kas notiek tagad. Jā, fiziski ir šeit, bet domās izvairās, jo domās rotē citur – dienas plānos, internetā, pagājušos notikumos, atmiņās, notikušā izvērtēšanā… Dara vienu, bet prātā patur citu. Apzinātība ir izvairīšanās no šādas izvairīšanās. Tas nozīmē palikt šeit, kur esmu. Ar uzmanību būt tur, kur ir mans ķermenis, mans darbs. “Interesanti, ka arī senie latvieši saprata apzinātības nozīmi. Ja kāds izdarīja muļķību, mēdza pavaicāt: nu, kur bija tavs prāts?! Mūsdienu valodā tas būtu – kur bija tava uzmanība vai, piemēram, teiciens ”Prātiņ, nāc mājās!” Tas taču nozīmē to pašu – atvest uzmanību tagadnē, mirklī, kurā esam,” pasmaida psihoterapeits.
Apzinātības treniņš ir šķietami vienkāršs – pievēršu uzmanību savai uzmanībai, pamanot, kur tā ir šobrīd. Ja domas aizplūst un uzmanība tām līdzi, to vedu atpakaļ šeit un tagad. Trenējot apzinātību, parasti nākas atkal un atkal vilkt savu uzmanību atpakaļ tagadnē. Līdzīgi, kā fiziski trenējot muskuļus, – nav jau cita varianta, vien neskaitāmas reizes atkārtot kustības.
Tēls, nevis cilvēks
Priekšstats par kādu cilvēku, viņa raksturu un personību, par to, ko un kā viņš domā, parasti izveidojas diezgan ātri. Tomēr tas ir tikai pieņēmums, versija, nevis pareizi atspoguļota īstenība! Patiesībā esmu savā prātā uzkonstruējis stāstu par otru, līdz ar to mūsu saskarsmē rīkojos saskaņā ar saviem pieņēmumiem. Iznāk, ka manas attiecības ir ar šā cilvēka tēlu, nevis to, kāds viņš ir patiesībā.
“Tas ir līdzīgi, kā iepazīstoties internetā. Ierauga jauku bildi, uzraksta kādu rindu, tad saņem asprātīgu atbildi. Acu priekšā jau rodas jauks un romantisks tēls. Bet patiesībā bijis vien pāris virtuālu teikumu un viena fotogrāfija, kas visdrīzāk apstrādāta ar fotošopu…
Vai arī tāda situācija: pienāk kāds kolēģis un pasaka labus vārdus, bet man uzreiz galvā – droši vien kaut ko grib… Tātad mans stāsts par viņu jau ir gatavs, nemaz nepieļauju domu, ka varētu būt citādi. Tādā brīdī vērts sev pavaicāt: bet kā es to zinu, kas man liek tā domāt, secināt? Vai ir fakti, kas par to liecina?
Apzinātība attiecībās palīdz skaidrāk ieraudzīt īsto cilvēku, nevis savus tēlus par viņu. Taču, lai varētu būt apzināts attiecībās, vispirms vajadzētu saskatīt, ka esmu savā prātā uzbūvējis stāstu par šo cilvēku,” iesaka Ansis Jurģis Stabingis. Psihoterapeits stāsta par uzdevumu, ko piedāvā apzinātības kursu apmeklētājiem, kamēr viņi vēl nav iepazinušies. Ir zināms, ka par daudz ko spriež pēc ārējā izskata vien – kā šis cilvēks izskatās, kā kustas, kā ģērbies. Katram no grupas tiek lūgts piefiksēt šo bildi, kas radusies par citu dalībnieku. Pēc tam notiek sarunas, darbības, savstarpēja komunikācija… Pēc kāda laiciņa grupas dalībniekiem atkal lūdz fiksēt domas par šo cilvēku. Gandrīz vienmēr izrādās, ka tās krietni mainījušās un šķiet pavisam citādas nekā sākumā. Vairākums brīnās, cik ātri tiek konstruēts šis tēls un kā tas atšķiras no reālās personības.
