Apzināti tuvoties ekoloģiskiem Ziemassvētkiem. Baibas pieredze 0
Ieraugot vārdu salikumu ekoloģiski Ziemassvētki, iespējams, kāds iespurgsies – ko vēl neizdomās, nu jau arī svētkus pārveidos… Taču pietiekami daudzi vēlas mācīties dzīvot citādi: tīrāk, zaļāk, videi un cilvēkam draudzīgāk, šos principus saglabājot arī svētkos. Vaicājām dažiem no viņiem, kā iesākt svinēt citādi, kādus principus mēģināt ievērot un ko no tā visa var gūt.
Draudzīgi videi un makam
Aprunāties ar siguldieti Baibu Petrenko ieteica pārstāvji no bezatkritumu dzīvesveida kustības Zero Waste (“nulle atkritumu” – no angļu val.). Baiba audzina divus gadus veco dēliņu un brīvas piesaistes režīmā darbojas dažādos kultūras un literāros projektos.
“Vienmēr esmu bijusi videi draudzīga, taču līdz ar bērna piedzimšanu daudz nopietnāk sāku uztvert biedējošo vides statistiku, pieauga diskomforts par patēriņa kultūru, kurā piedalos. Jo vairāk iedziļinājos, jo skaidrāk sapratu, ka jāuzņemas atbildība par saviem patēriņa lēmumiem,” stāsta Baiba.
Tad viņa pievērsusies zero waste kustībai, kas kļūst arvien populārāka pasaulē un arī Latvijā. Tas nozīmē, ka šie ekoloģiski apzinīgie cilvēki savā ikdienā ievieš pārmaiņas, kas ļauj neradīt atkritumus, – tātad pērk tikai vajadzīgo, vienreizējas lietošanas priekšmetus aizstāj ar tiem, kas izmantojami daudzreiz. Iegādājas sveramu un neiepakotu pārtiku, izmantojot līdzņemtus auduma maisiņus vai burkas, dažādos veidos vienkāršo sadzīvi un tamlīdzīgi.
“Tieši Ziemassvētkos ļoti spēcīgi izjūtu, kā ar katru gadu aizvien vairāk būtisko kopābūšanas un sirds siltuma jēgu aizēno tiekšanās pēc materiāliem labumiem. Tādēļ savā ģimenē cenšos svinēt svētkus, kas atbilst minimālisma un bezatkritumu principiem, kas ir draudzīgi apkārtējai videi, mums pašiem un arī naudasmakam.”
Baibas 10 padomi sirsnīgākiem svētkiem
1. Lieki netērējam elektrību! Lai izrotātu māju svētkiem, nav nepieciešamas elektrisku lampiņu virtenes, dažādas sniegpārslas vai salavecis ar baterijām. Izmantoju dabīgus materiālus, piemēram, smilgu puzurus vai apelsīnus ar saspraustām krustnagliņām.
2. Bez liekiem pirkumiem! Dāvanu iegādē ievēroju minimālismu un dodu priekšroku pieredzēm, nevis lietām. Mēs dzīvojam priekšmetu pārpilnībā, un tā sekas ir jūtamas vides piesārņojumā. Ja vien tuviniekam vai draugam nav ļoti vajadzīga kāda konkrēta lieta, dāvanas vietā labāk izvēlēties pieredzi – tā ļauj kopīgi pavadīt laiku un veidot kopīgas atmiņas, piemēram, teātra, operas, kino vai restorāna apmeklējums, ceļojums, sporta un izklaides pasākums.
3. Pašdarināti pārsteigumi. Apdāvināšanās mērķis taču ir izrādīt rūpes un uzmanību, un to brīnišķīgi var izdarīt ar lietām, kas nevairo atkritumu daudzumu pēc svētkiem. Tam izmanto ēdamus pārsteigumus: pašceptas piparkūkas un cepumus vai pašu gatavotus riekstus šokolādē. Ja nav laika gatavot, vienmēr var nopirkt zāļu tēju vai smiltsērkšķu marmelādi – veselīgu velti papīra iepakojumā.
4. Iesaiņo dāvanu dabai draudzīgā veidā. Ziemassvētkos zem eglītes gribas likt saiņotu dāvanu, taču tā vietā, lai pirktu nepārstrādājama dāvanu papīra ruļļus, kuri pēc svētkiem nonāks atkritumos, var izmantot radošu risinājumu: avīzes lapas, brūno ietinamo papīru, ko apzīmē ar sniegpārsliņām, auduma maisiņus, ko pēc tam var izmantot, iepērkoties veikalā vai tirgū.
5. Izpārdošanām – nē! Šis uzsaukums neattiecas uz reizēm, kad tiešām nepieciešams jauns mētelis vai ragavas un izpārdošana ir iespēja nopirkt divreiz lētāk. Taču der izvairīties iet uz veikalu tikai tāpēc, ka ir atlaides, jo tā nopērkam nevajadzīgas lietas.
6. Ēdam veselīgi! Svētki nav attaisnojums, lai darītu pāri savam ķermenim, ēdot sintētisku un pārstrādātu pārtiku.
7. Lai svētku izjūta nepiedeg. Nepārcensties ar mielasta gatavošanu. Veltot pārāk daudz uzmanības ēdiena gatavošanai, var palaist garām svētku izjūtu, turklāt pārlieku daudz sagatavota ēdiena noved pie pārtikas atkritumu kalniem.
8. Centrā – process, nevis lietas. Svētki ir process un tradīcijas, nevis lietas. Vērts padomāt par kopīgām aktivitātēm, kas veido svētku izjūtu: kopīga našķu un rotājumu gatavošana, mājas un eglītes pušķošana visiem kopā. Lai arī bērni gaida dāvanas, tas viņiem paliks atmiņā daudz ilgāk par uzdāvātajām lietām.
9. Dari labu klātesot! Tradicionāli gada izskaņā cilvēki biežāk piedalās labdarības akcijās, ziedo naudu un lietas. Lai arī tā ir jauka tradīcija, es aicinu neaprobežoties ar bankas pārskaitījumu, bet rast iespēju sniegt arī cilvēciskas rūpes un klātbūtni: apciemot kaimiņu sirmgalvi vai vientuļo mammu, palīdzēt bezpajumtnieku zupas virtuvē vai doties uz dzīvnieku patversmi izvest pastaigā kādu suni. Tas palīdz pārvirzīt svētku fokusu no iepirkšanās uz cilvēciskām attiecībām.
10. Nākamreiz izdosies labāk! Nepārdzīvot, ja nesanāk viss, kā ieplānots. Pat apņemoties nosvinēt visdabiskākos svētkus, bez materiālisma un nevajadzīgiem pirkumiem, tāpat gadīsies kāds klupšanas akmens. Tas nekas, nākamgad izdosies labāk. Lai gaiši un priecīgi!
Baiba Petrenko: “Savā ģimenē rīkoju svētkus, kas ir draudzīgi apkārtējai videi, ķermenim un makam.”
