Mediju politikas nodaļas viens no pirmajiem darbiem – atbalstīt drukāto presi 5
Koalīcijas politiķi, kas atbalstījuši jaunas Mediju politikas nodaļas izveidi, kā pirmos tās darāmos darbus redz mediju vides apzināšanu, atbalstu drukātai presei, kā arī atbildes mehānismu Krievijas propagandas kanālu darbībai Latvijā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) teic, ka viens no pirmajiem darbiem nodaļai būs konstatēt, kāda situācija Latvijā valda mediju jomā, un saprast, kādas nevēlamas un vēlamas tendences tajā valda, jo mediju politika, pēc deputātes domām, Latvijā līdz šim nav veidota. “Tā kā Latvijā nav neviens, kas atbild par drukāto presi, steidzami jādomā, kādu atbalsta sistēmu šajos laikos tai varētu piedāvāt,” saka I. Mūrniece. Attiecībā uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem šo politiku īstenojusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, taču ar ierobežotām iespējām. To apstiprina arī “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne. Arī viņa uzsver, ka būtisks uzdevums nodaļai būtu rūpēties par drukāto presi – viņas ieskatā tajā valda “sakropļots tirgus” un ir būtisks jautājums par reģionālo drukāto mediju eksistenci. Jautāta par iespējamu preses subsīdiju sistēmas ieviešanu kā Zviedrijā, kur daļu līdzekļu valsts atvēl atbalstam preses izplatīšanai un daļu redakciju darba uzturēšanai, L. Čigāne atbild izvairīgi: “Nevajadzētu steigties notikumiem pa priekšu – daudzām lietām, kas darbojas Skandināvijā, pie mums varētu rasties kroplības. Nevaru pateikt, ka atbalstu līdzīgas sistēmas ieviešanu Latvijā, taču būtiski, lai reģionos pastāvētu vietējie laikraksti un tie papildinātu demokrātiju.” Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzskata, ka drukātā prese ir vērtība, kas jāatbalsta. “Cilvēki laukos ļoti vēlas saņemt drukātos medijus, un valstij jāspēj tos piegādāt patērētājam,” sprieda Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa pieļauj iespēju, ka sabiedrisko pasūtījumu varētu uzticēt ne tikai elektroniskajiem medijiem, bet arī drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Kaut gan Reformu partija, “Vienotība” un Nacionālā apvienība nodaļas izveidi stingri atbalsta, ZZS attieksme pret to esot neitrāla. Tā to raksturoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. “No nodaļas neko negaidu, uzskatu, ka pēc būtības tā nav vajadzīga. Lai paskaidro tie, kas uzskata, ka tā ir nepieciešama. Mums jau ir iestādes, kas nodarbojas ar mediju uzraudzību,” saka A. Brigmanis. Viņaprāt, nākotnē varētu parādīties jautājums, vai nodaļa ir palīgs plašsaziņas līdzekļiem vai cenzors. “Medijos ir gana zinīgi cilvēki, labi aroda pratēji, kuriem virsuzraugus nevajag. Tiem, kas pauž kaitīgus un neadekvātus viedokļus, nav nepieciešama mediju politika. Ir citas iespējas, kā pret viņiem vērsties,” argumentē A. Brigmanis.
Politiķi saredz, ka Mediju politikas nodaļa varētu palīdzēt risināt jautājumu par Krievijas propagandas kanālu kaitniecisko darbību Latvijā. “Ukrainas notikumu kontekstā redzam uzstājīgu Krievijas mediju demagoģiju. Zinu, ka Latgalē ir liels Krievijas mediju pārsvars, turklāt apraidē pastāv “baltie plankumi”, kur nav pieejami Latvijas mediji,” uzskata Z. Kalniņa-Lukaševica. Krievijas informatīvās telpas ietekmes mazināšanu Latvijā kā uzdevumu Mediju politikas nodaļai redz arī L. Čigāne.
Koalīcijā ir pieņemts konceptuāls lēmums par nodaļas izveidi. I. Mūrniece uzsver, ka tālākā notikumu gaita ir premjeres Laimdotas Straujumas rokās, jo vēl ir jāatrod finansējums nodaļas darbībai. Bieži kā nodaļas iespējamais vadītājs tiek minēts pašreizējais KM Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. I. Mūrniece iebilst, ka jārīko atklāts konkurss, un noraida spekulācijas, ka šo nodaļu noteikti vadīs “zināma persona”.
