Egils Līcītis: Apžēlojieties par tiesnešiem 1
Rīgā no Vašingtonas ieradies federālais tiesnesis Šterns intervijā “Panorāmā” Latvijas tiesnešu dotumus korupcijas un ekonomisko noziegumu izspriešanā mēro zemu, Austrumeiropas apakšgala līmenī. Ārvalstu investoru padomes dāma Elksniņa-Zaščirinska atzīst, ka tiesnešiem, prokuroriem nav pietiekamas kapacitātes – spēju un resursu, lai ar nokaitētu dzelzi izmeklētu un iztiesātu sarežģītas, piņķerīgas lietas. Arī premjers Kučinskis televīzijā esot raizējies par saudzīgu attieksmi pret krāpniekiem. Sak, inkvizīcijas pār blēžiem nav, tiek cauri sveikā! Vienu ar likuma bardzību iesviestu aiz restēm, un pēc asinsnolaišanas pārējie pierautos.
Trīs vērtējoši izteikumi no dažādiem avotiem. Turklāt visi apgalvo, ka likumdošana maksātnespējas administrēšanas darījumu, korupcijas novēršanas jomā – kaut ar robiem, bet sarakstīta puslīdz ciešami. Priekšplānā ir “cilvēka faktors'” – kā likumu piemēro, kā noķer pie rokas un pārmāca likumpārkāpējus.
Jāsaka, ekonomika virzās, politiskā un banku sistēma lēnām tīrās un šķīstās, it īpaši noziedzīgā mafija straujiem soļiem iet uz priekšu, kurpretī tiesu varas zars stagnē un bezcerīgi atpaliek no valstī kūsājošās dzīves. Un sabiedrības gadiem ilgā neizpratne ir – kāpēc lielo zivju kategorijas noziedznieki nenokļūst “Hotel Centrale”?
Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs arvien uzcītīgi skaidro, ka “risina jautājumu” par tiesnešu apmācību, kvalifikācijas celšanas kursiem, profesionālu pilnveidošanos, lai noziedzīgās spēles laukumā notiekošo cilvēkiem talāros nevajadzētu tvert ar saprašanu, kā blenžot pa durvju actiņu. Bičkoviča darbs likās apmierinošs lielākai 12. Saeimas deputātu daļai un viņu apstiprināja amata krēslā uz otro termiņu.
Ko tādā gadījumā teikt par augšminētiem trim slēdzieniem un gadu garumā sašķobītu tiesu varas autoritāti, kad astrologiem un ekstrasensiem cilvēki vairāk uzticas nekā kafijas biezumos izzīlētajam tiesās? Bičkovičs solīja, tiesneši kļūšot aktīvāki publicitātē, skaidros spriedumus, bet nav rets gadījums, kad žurnālistu deguna priekšā tiesas nama durvis aizcērtas.
Sistēmas mazspējas kamolītis aizrit arī uz policiju, KNAB, tiesībsargājošām iestādēm, kam kukuļošana un krāpšana jāizravē līdz saknēm, taču ne bez pamata ir izteikumi, ka noziedzīgus grupējumus piesedz augstākajā varā. Spānijā tiesa pacēla Temīdas zobenu un atmaskoja pāri par 30 uz apsūdzēto sola aizvilktu valdošās partijas funkcionāru. Latvijā, kur tie ūdeņi aiztecējuši, kā VVF runāja par pakārtiem Damokla zobeniem (un netīrām rokām tiesu varā). It neviena galva nav ripojusi.
Civilizētās valstīs konstitūcija paredz cilvēku tiesības uz ātru, taisnīgu tiesu. Latvijā – kas attiecas uz ievilcinātiem procesiem – mūžīgi var skatīties uz trim lietām: kā tek ūdens, kā kuras uguns un kā notiek Lemberga prāva. Pierādījumu kravu vērtēs nebeidzami – vai kungu beigās iecels Slavas zālē vai tomēr vedīs uz vietu, kur šaha figūras lipina no maizes mīkstuma.
Starp pieņemtiem spriedumiem daudzi publikai likušies dīvaini un kuriozi, Viņa Godības degradējoši par Viņa Blēdībām. Vai juristu skolā tiesneši dzīvojuši liderīgu dzīvi kojās un pārāk maz pūlējušies izburties caur likumu, kodeksu pantiem un paragrāfiem? Vai – tā nav mazizglītotības, bet “kā iesmērē, tā brauc” vaina? Bičkovičs atkal ir klāri izskaidrojošs – tiesneša neatkarību nedrīkst ietekmēt un rakņāties, kāpēc taisīts tāds spriedums. Varētu mest smirdbumbu tieslietu ministram Rasnačam, bet jūtama sistēmas puvuma smaka, kad politiskās aprindas ar tiesu varu ir harmonijā, – jūs mūs netiesājat, mēs jūs arī netiesāsim. Varu apmierina, ka tiesneši spēj izlemt par nozagtu mincīti, bet, apžēlojieties, nelieciet tiesāt valsts izzadzējus un politmafiju!
