Apvienotajā Karalistē aizliegs krāsnis? 6
Slavenā Anglijas migla sastopama ne tikai stāstos par Šerloku Holmsu, tā ir pavisam īsta un reāla arī mūsdienu Anglijā. Divarpus miljona no teju 30 miljoniem britu mājsaimniecību joprojām sildās pie vecajām labajām krāsnīm, tādējādi radot lielāku gaisa piesārņojumu par autotransportu un rūpniecību. Britu valdība nupat ir noteikusi virkni pasākumu, lai cīnītos ar gaisa piesāņojumu, kas, kā tiek apgalvots, ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrības veselībai.
Katrs sildās, kā māk
Pirms četriem gadiem, pārvācoties uz Angliju, man viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem bija nelāgā smirdoņa vēsā laikā visādi citādi gleznainajos un sakoptajos privātmāju rajonos. Ja kūpēja vairāki skursteņi, tad vakaros iela bija vienā miglā, nelīdzēja pat vējainais laiks. Lieta tāda, ka Anglijā tādas centrālās apkures kā Latvijā nav, katrs sildās, kā nu var – citam izbūvēta gāzes boilera apsildes sistēma, citam tā dēvētie uzkrājošie sildītāji (storage heaters). Pēdējie ir ļoti jocīgi, Latvijā neredzēti sildītāji, kas pa nakti, kad elektrība lētāka, sakarst, bet pa dienu smagajos, bieži vien azbesta ķieģeļos uzkrāto siltumu atdod telpai. Kaut kas līdzīgs mūrītim, taču krietni vien mazāka izmēra un ļoti grūti regulējams.
Ja gāze dzīvojamajā rajonā nav ievilkta, tad apkurei un siltajam ūdenim var izmantot ar elektrību darbināmus boilerus, taču tradicionāli kurina krāsni. Kamīna esamība mājās pat tiek uzskatīta par sava veida labklājības simbolu, gandrīz vai obligātu vidusslānim. Tad nu vietās, kur gāzes nav un ir daudz privātmāju, gaiss ziemā ir briesmīgs, taču pats trakākais tas, ka apkārtējo māju iedzīvotāji pieraduši tik ļoti, ka smaku pat nejūt. Grūti uzminēt, kas tur tiek svilināts, iespējams, ka slapja malka. Vienīgais veids, kā smaku novērst, ir speciāli jonu gaisa attīrītāji, kas nebūt nav lēts prieks, taču gaiss istabā ātri vien ir tīrs.
Līdz šim Anglijā bija noteiktas īpašas zonas, kur dūmu piesārņojums tika kontrolēts, atļaujot ekspluatēt tikai īpašas krāsnis un sertificētu bezdūmu kurināmo. Par parastas krāsns kurināšanu sods paredzēts līdz 1000 mārciņām, arī ugunskuru kurināšana dārzos ierobežota. Šādu īpašo zonu nemaz nav tik daudz, turklāt iedzīvotāji to ieviešanai pretojas, taču šī gada beigās noteikumi mainīsies, iespējams, visu Apvienoto Karalisti nākotnē padarot par dūmu brīvu zonu.
Krāsns dūmi kaitīgāki par smēķētāja radītajiem
Tikai 3% respondentu, jautāti par galveno vides piesārņojuma avotu, norādījuši mājsaimniecību izmantoto kurināmo. Britu Vides, pārtikas un lauku lietu ministrija paziņojusi, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais drauds sabiedrības veselībai pēc vēža, aptaukošanās un sirds slimībām, gaisa piesārņojums ir pat kaitīgāks par pasīvo smēķēšanu. Piesārņojums rada problēmas tiem, kuri cieš no astmas un plaušu slimībām, riska grupā ir vecāki cilvēki, grūtnieces un mazi bērni.
Pagājušajā nedēļā tika publicēts jauns valdības plāns, saukts par Tīra gaisa plānu, kur cita starpā tiek ieteikts uz pusi samazināt apdzīvotību vietās, kur ir īpaši augsts smalko daļiņu piesārņojums, kur tas pārsniedz Pasaules veselības organizācijas vadlīniju limitu. Smalko daļiņu piesārņojums, kas ir smalkas toksiskas dūmu daļiņas, putekļi un sodrēji, var iekļūt plaušās un asinsritē, uzkrājoties sirdī, smadzenēs un citos orgānos. Aplēsts, ka pašreizējais piesārņojums samazina britu dzīves ilgumu kopumā par 340 000 gadiem.
Valdība plāno pasākumus, lai samazinātu transporta, lauksaimniecības un rūpniecības radīto piesārņojumu, taču ir ierosināts sākt arī jaunu individuālas gaisa kvalitātes piesārņojuma monitorēšanas projektu, lai informētu par gaisa kvalitātes prognozēm sabiedrību, īpaši tos, kuri ir visneaizsargātākie. Plānots arī, ka tiks atļauts vietējām pašvaldībām pašām lemt par papildu pasākumiem, kā uzlabot gaisa kvalitāti.
Veselības un sociālās aprūpes ministrs Džeremijs Hants norāda: “Mūsu veselības aprūpei ir limits, cik spējam palīdzēt, ārstējot slimības, ko ietekmē gaisa piesārņojums. Nepieciešams apturēt problēmu pašā saknē, tā ir mūsu atbildība. Jaunā “Tīrā gaisa stratēģija” un “Gaisa piesārņojuma mērītājs” tieši to arī darīs, sperot milzīgu soli tīrāka gaisa virzienā.”
Vainīga slapja malka un ne tikai
Valdība līdz pat augusta vidum apkopos informāciju par to, cik plaši tiek lietots cietais kurināmais – ogles, mājsaimniecībām domātā malka un rūpnieciski ražots cietais kurināmais, kā arī to, kādas sekas šī kurināmā aprites ierobežošana varētu izraisīt patērētājiem. Valdības ilgtermiņa stratēģijā paredzēts pamazām atteikties no šiem vidi piesārņojošajiem kurināmā veidiem, tā vietā izvēloties videi draudzīgāku kurināmo. Mājsaimniecībā dedzinātās ogles, bezdūmu cietais kurināmais un koks ir pats lielākais bīstamo smalko daļiņu avots, kas 2015. gadā radīja 40% piesārņojuma. Tajā pašā laikā rūpniecības radītais piesārņojums bija 17%, bet transporta – tikai 13%.
Taču valdība neplāno pilnībā aizliegt kurināt krāsnis, tas droši vien arī nebūtu iespējams, taču patērētāji tiks mudināti izvēlēties ekoloģiskāku kurināmo, piemēram, pārejot no slapjas malkas kurināšanas uz sausu ar mazāk nekā 20% mitruma, no oglēm uz alternatīvo degvielu, kā arī ieviešot sēra limitus visam bezdūmu kurināmajam.
Briti pārkāpj gaisa piesārņojuma limitus jau gadiem
Eiropas Komisija 17. maijā ir vērsusies tiesā pret Apvienoto Karalisti (arī pret Franciju un Vāciju) par nespēju tikt galā ar bīstamā slāpekļa dioksīda piesārņojuma ierobežošanu līdz noteiktajam limitam, kas bija jāpanāk jau 2010. gadā. Tiesa, problēmas ar limitu ievērošanu ir ne britiem vien, tās ir vēl 22 Eiropas Savienības valstīm.
Vides ministrs Maikls Govs ir atzinis, ka valdībai steidzami jāuzlabo situācija vides piesārņojuma ierobežošanā, pie tam nepieciešams ierobežot visus piesārņojuma avotus, ne tikai dažus. Ir jau ziņots par to, ka tiks ierobežots autotransporta radītais piesārņojums, tajā skaitā jaunu benzīna un dīzeļa vieglo un smago auto pārdošana līdz 2040. gadam.
Vai sejas maskas palīdz?
Londonā ik pa brīdim redzami cilvēki ar sejas maskām, tiesa, tas gan vairāk ir vietās, kur daudz tūristu no Āzijas valstīm. Skalā no 1 līdz 10 siltā laikā piesārņojums visā Apvienotajā Karalistē turas robežās 3 – 4, kas nozīmē, ka piesārņojums ir zems vai vidēji zems, tāds tas ir pat Londonas centrā.
Edinburgas zinātnieki izpētījuši, ka Pekinā tik populārās sejas maskas patiešām palīdz pret gaisa piesārņojumu, sliktākajām no tām aizturot 70%, bet labākajām – pat 99%. Taču būtiski, cik labi maska pieguļ. Ja tā pieguļ labi, tad pasargā no piesārņojuma, taču ar tādu paelpot nav viegls uzdevums, var radīt papildu problēmas tiem, kam jau tā ir elpošanas ceļu problēmas, tādēļ sejas maskas nav vērā ņemams risinājums gaisa piesārņojumam.
VIEDOKLIS:
Karmenu Vella, ES vides komisārs: “Lēmums iesniegt tiesā prasību pret dalībvalstīm ir pieņemts Eiropas iedzīvotāju interesēs. Kā jau esam uzsvēruši, mūsu veidotā komisija gādā par iedzīvotāju aizsardzību, un to apliecina šodien pieņemtais lēmums. Dalībvalstīm, pret kurām šodien esam iesnieguši prasību tiesā, pēdējos desmit gadus ir bijušas pietiekamas iespējas labot situāciju. Taču, tā kā tas līdz šim nav noticis, esmu pārliecināts, ka lēmums vērsties tiesā palīdzēs panākt ātrākus uzlabojumus. Tomēr ar tiesvedību vien šo problēmu nevarēs atrisināt. Tāpēc esam arī snieguši ieskatu tajā, kādu praktisko palīdzību komisija var sniegt valstu iestādēm, lai palīdzētu tām cīnīties par tīrāku gaisu Eiropas pilsētās.”
