EK noraida “Siemens” un “Alstom” vilcienu ražošanas biznesa apvienošanu 0
Izskatot kārtējo apvienošanās darījuma pieteikumu, Eiropas Komisija 6. februārī noraidīja Vācijas rūpniecības giganta “Siemens” (ienākumi 83 miljardi eiro) un astoņreiz mazākā Francijas mašīnbūves uzņēmuma “Alstom” ieceri apvienot vilcienu ražošanas biznesu.
Visu laiku ļāva, bet pēkšņi – ne
Vilcienu biznesa apjoms abām kaimiņvalstu kompānijām ir apmēram līdzīgs – katrai teju Latvijas valsts budžeta apmērā. “Siemens” izgatavo vilcienus ar ICE zīmolu vācu dzelzceļa operatoram “Deutsche Bahn” un vilcienu operatoram “Eurostar” tunelim zem Lamanša. Savukārt “Alstom” – TGV ātrvilcienus Francijai, kā arī ritošo daļu un signalizācijas sistēmas virszemes dzelzceļam un metro. Apvienotā uzņēmuma ienākumi būtu apmēram 15 miljardi eiro.
“Komisija bloķē šo apvienošanos, jo uzņēmumi nevēlējās piedāvāt risinājumus saistībā ar mūsu nopietnajām bažām par konkurenci,” skaidroja Vestagere. “Bez pietiekamas piekāpības šī apvienošanās izraisītu augstākas cenas signalizēšanas sistēmām, kas nodrošina pasažieru drošību, un nākamās paaudzes ātrgaitas vilcieniem.”
Tas bija spējš pagrieziens līdz šim teju vai automātiskajā uzņēmumu apvienošanās apstiprināšanas ķēdē. “Aizliegumi nāk reti,” žurnālistiem atzina ES konkurences komisāre no Dānijas Margrēte Vestagere. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Komisija 3000 gadījumos ir atļāvusi apvienoties, bet noraidījusi tikai septiņus. Un te pēkšņi 6. februārī – vienā dienā divus.
Kā sacensties ar ķīniešiem?
Galvenais arguments, ko Vācijas un Francijas valdības ir likušas galdā, – šī apvienošanās ir nepieciešama, lai spētu konkurēt ar Ķīnas kompāniju “CRRC”, kas ir lielākais vilcienu ražotājs pasaulē.
Bet konkurences komisāre Vestagere norādīja, ka ne dzelzceļa signalizācijas sistēmu, ne vilcienu biznesā Ķīnas konkurentu ienākšana Eiropas tirgū “tuvākā nākotnē” nav gaidāma. Tomēr “CRRC” jau spējis noslēgt līgumus vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.
Tas var skart arī Latviju – “RB Rail” drīz izsludinās iepirkumu dzelzceļa līnijas būvniecībai un pēc pāris gadiem tas, kurš būs dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” operators, izsludinās iepirkumu ātrvilcieniem Tallina–Berlīne, kas ies arī caur Latviju. Kura kompānija uzvarēs iepirkumā? To, ka ķīnieši jau met acis uz šo iepirkumu gan dzelzceļa būvē, gan vilcienu piegādē, “LA” jau pirms trim gadiem atzina ”CRRC” grupas uzņēmuma Ķīnas dzelzceļa būvniecības starptautiskā Eirāzijas biznesa departamenta mārketinga direktors. Tiesa, līdz šim ķīniešiem nav izdevies pārdot nevienu ātrvilcienu ārpus tās robežām, nedz arī kāds piegādātājs piedalījies iepirkuma konkursos Eiropā. “Siemens” un “Alstom” jau tagad atsevišķi ir Eiropas līderi, un iekšējā tirgus lielums palīdzējis tiem uzaudzēt apmērus un palikt konkurētspējīgiem, piebildusi konkurences komisāre.
Apvienošanās lobiji norāda uz to, ka vilcienu kompānija būšot kas līdzīgs lidmašīnu ražotājam “Airbus”, kuram ļauts būt dominējošam, lai tas spētu konkurēt ar ASV “Boeing”.
Pirmkārt, tas tika radīts pirms piecdesmit gadiem. Otrkārt, apvienošanās kompānijā “Airbus” bija labs piemērs konkurences radīšanai, atspēko Vestagere. Tajā laikā tirgū valdīja boingi, bet Eiropas spēlētāji bija par mazu, lai spētu konkurēt ar ASV ražotāju. Turpretim “Alstom-Siemens” gadījumā konkurence tiktu ierobežota, kas novestu pie neieinteresētības inovācijā un cenu palielināšanas.
Nepiekāpības cena
Vēl viens iemesls, kāpēc apvienošanās neizdevās, ir tas, ka neviens no uzņēmumiem nepiedāvāja risinājumus, kā saglabāt konkurenci atsevišķās jomās, par ko Eiropas Komisijai bija bažas. “Tas apvienotu divus lielākos dažādu dzelzceļa un metro signalizācijas sistēmu piegādātājus, kā arī Eiropas ritošo sastāvu. (..) Apvienošanās būtu radījusi neapstrīdamu tirgus līderi dažos signalizācijas tirgos un dominējošu dalībnieku ātrvilcienos,” norādīts EK paziņojumā. “Siemens” bija gatavs licencēšanai pakļaut tikai liela ātruma tehnoloģiju “Velaro”, bet ar to konkurences uzturēšanai EK vērtējumā nepietika. Iepriekš, piemēram, EK ļāva vācu ķīmijas koncernam BASF iegādāties beļģu neilona ražotāju “Solvay”, jo pēdējais piekrita pārdot kādam citam īpašniekam savas ražotnes Francijā, Polijā un Spānijā.
Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs EK lēmumu nosauca par “politisku kļūdu”. EK konkurences komisāre noraidīja lēmuma sakaru ar politiku. “Komisijas uzdevums ir aizstāvēt Eiropas ekonomiskās intereses,” Lemērs teica televīzijai “France 2”. “Alstom-Siemens” apvienošanās noraidīšana kalpos Ķīnas ekonomiskajām un industriālajām interesēm. “Savukārt Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers mikrosaziņas vietnē “Twitter” ierakstīja, ka steidzami nepieciešama Eiropas industriālā stratēģija, kas ietver daudzu 100 miljardu dolāru pasūtījumus visā pasaulē.
Grib mīkstināt konkurenci
Francija un Vācija kopīgi ierosinās izmaiņas ES konkurences noteikumos, lai labāk spētu reaģēt uz globālo lieluzņēmumu radīto aizvien lielāko konkurenci, pēc EK noraidītā apvienošanās darījuma paziņoja Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers. “Mums nepieciešams domāt par nākotnes izmaiņām Eiropas konkurences noteikumos un pieņemt lēmumus attiecībā uz šīm izmaiņām, lai Eiropas uzņēmumi spētu līdzvērtīgi konkurēt ar ASV un Ķīnas kompānijām.” Kopumā 19 ES dalībvalstis ir izteikušās par ES konkurences noteikumu mīkstināšanu, lai Eiropas industriālie lieluzņēmumi spētu konkurēt ar ASV un Ķīnu.
Pašlaik Eiropas Komisija pēta nākamos apvienošanās priekšlikums. “Vodafone” vēlas iegādāties britu “Liberty Global” TV un interneta uzņēmumus Čehijā, Vācijā, Ungārijā un Rumānijā (lasi: zīmolus “Virgin Media”, “Unitymedia”, “Telenet”, UPC). “Nidec” plānojis nopirkt “Whirlpool” ledusskapju biznesu. Apvienošanos kopuzņēmumā pieteikuši “Tata Steel” un “ThyssenKrupp”.
Viedoklis
Skaidrīte Ābrama, Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja: “ES līmeņa apvienošanās izvērtēšana ir EK kompetencē, kura arī iegūst informāciju no tirgus dalībniekiem. Tā kā darījumā bija iesaistītas citas valstis, konsultēšanās notika ar Francijas un Vācijas konkurences iestādēm. Latvija nebija to vidū. Ar lēmumu EK novērsa koncentrāciju, kas būtiski negatīvi varēja ietekmēt konkurenci, līdz ar to atstājot pircējiem lielākas izvēles iespējas. Līdz šim no uzņēmumiem, kas iepērk signalizēšanas iekārtas (visticamāk, VAS “Latvijas dzelzceļš”), nav saņemtas indikācijas par pastāvošām konkurences problēmām.”
