Apvienošanās vai stagnācija? Tet un LMT nākotne ir izšķiroša akcionāru vērtības pieaugumam 0
Klāvs Vasks
Šī gada 16. jūlijā valdībā tika izskatīts informatīvais ziņojums par iespējamajiem Tet un LMT turpmākās attīstības scenārijiem. Ekonomikas ministrs publiski paudis, ka mērķis ir nostiprināt valsts lomu šajos uzņēmumos, kā arī attīstīt uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Latvijas valsts privātais partneris Telia Company gadiem ir aicinājis apvienot uzņēmumus, lai veicinātu uzņēmumu straujāku attīstību un vērtības pieaugumu, tomēr iepriekšējās valdības nav bijušas izlēmīgas, neļaujot uzņēmumiem realizēt savu potenciālu pilnā apjomā.
Neatkarīgi no privātā investora redzējuma valdībai ir jāsalāgo valsts izvirzītie mērķi ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares attīstības dokumentiem, bet primāri jau šie mērķi jādefinē, ņemot vērā aktuālo situāciju, pasaules tendences un uzdrīkstoties būt gana ambicioziem, lai gūtu maksimālu labumu sabiedrības interesēs. Ja reiz valsts redz pamatu dalībai šajā komercdarbības veidā, nedrīkst tikt ignorēti signāli, t.sk. no pašiem uzņēmumiem, ka ir nepieciešamas pārmaiņas.
Tet 2023. gadu aizvadīja inovāciju, eksporta izaugsmes un sekmīgas attīstības zīmē. Veiktas apjomīgas investīcijas 30,3 miljonu eiro apmērā interneta pamattīkla, esošo pakalpojumu pilnveidē un jaunu risinājumu izstrādē. Uzsākts darbs pie nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmas un tīklu izveides projekta. Par 27% audzēts datu centra biznesa kopējais apgrozījums – te liels nopelns eksportam.
Latvijas interesēs ir tās uzņēmumu spēja konkurēt starptautiskos tirgos. Telekomunikāciju pakalpojumi prasa lielas investīcijas, tādēļ aktīvi ir jāpārvalda gudri. Ir jānovērš paralēlu un attiecīgi mazāk vērtīgu ieguldījumu veikšana situācijā, kad uzņēmumi tieši konkurē savā starpā, piemēram, piedāvājot maksas televīzijas pakalpojumus. Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā izskan arī valdības ekspektācijas par Tet un LMT iesaisti aizsardzības jomā, taču padziļināta analīze un saruna par šādu attīstības virzienu nav veikta – nav arī noteikts šāds stratēģiskais mērķis.
Lai stiprinātu savu konkurētspēju, citi telekomunikāciju uzņēmumi konsolidē fiksēto un mobilo biznesu – tā ir noticis citviet pasaulē, arī Baltijas valstīs un arī Latvijā – kā zināms, šogad pabeigta Bite Baltija un Baltcom apvienošanās. Arī citi tirgus dalībnieki piedāvā risinājumus, kas paplašina to pakalpojumu klāstu, un ir drošticami, ka nozare Latvijā turpinās attīstīties līdzīgi kā citos tirgos Eiropā un arī pasaulē.
Vēlētos izcelt Lietuvas piemēru – 2017. gadā fiksēto telekomunikāciju vadošais uzņēmums Teo apvienojās ar mobilo sakaru operatoru Omnitel, kā arī datu centru pakalpojumu sniedzēju Baltic Data Center, izveidojot Telia Lietuva. Telia Company pieder 88,15% uzņēmuma akciju, savukārt pārējās – gandrīz 15 000 personu, jo 2000. gadā akcijas tika kotētas biržā. Apgrozījuma pieaugums, darbības efektivitātes uzlabojumi un arī lielākas dividendes visiem akcionāriem ir acīmredzams apliecinājums integrēta operatora izveides lietderībai. Vienlaicīgi, Lietuvā nav novērojams konkurences trūkums telekomunikāciju sektorā, ar ko tiek baidīti Latvijas patērētāji. Kā vienu no savām vērtībām uzņēmums akcentē spēju ātri pieņemt lēmumus – žēl, bet par Tet un, kā var secināt arī no publiskajiem paziņojumiem, arī par LMT šo apgalvot nevar. 90. gados noslēgtie dalībnieku līgumi ir pārskatāmi, novēršot mehānismus, kas kavē uzņēmumu attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Līgums uz šo brīdi neatbilst abu īpašnieku interesēm. Ir nepieciešams nodrošināt efektīvu pārvaldību, pilnvarojot uzņēmuma padomi pieņemt lēmumus, kas nepieciešami uzņēmuma attīstībai, tajā skaitā par uzņēmumu iegādi un pārdošanu.
Tet un LMT apvienošana, esošā dalībnieku sastāva saglabāšana, iespējams akcijas no jaunā uzņēmuma kotējot biržā, vienojoties, ka esošie dalībnieki caur biržu nepalielina savu akciju skaitu, manuprāt, ir lēmums, kura rezultātā valsts iegūtu gan caur straujāku uzņēmumu attīstību, gan caur vērtīgākām akcijām savā īpašumā. Pārējie scenāriji šādus ieguvumus neparedz.
Tet un LMT ir Latvijā labi pazīstami zīmoli, ar plašu klātbūtni, tie strādā ar peļņu, taču ir konstatējama zināmu attīstības griestu sasniegšana – apvienošanās tos nešaubīgi palīdzētu “pārvarēt”. Uzņēmumu eksporta potenciāls ir acīmredzami daudz lielāks par to, ko iespējams realizēt šobrīd. Esmu pārliecināts – būs jauns nozares “investīciju vilnis”, bet tam ir jāgatavojas – arī nobriedušiem uzņēmumiem. Turpināt attīstīt katru uzņēmumu atsevišķi nozīmē veikt paralēlas ieguldījumus pakalpojumu attīstīšanā, kas nebūtu tālredzīgi no investīciju atdeves viedokļa.
Primāri šobrīd jādomā par risinājumu, kas uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Latvijā un izlīdzinātu attīstības iespējas ar pārējiem tirgus spēlētājiem. Nevis radītu priekšrocības, bet nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus.
Ļaut rasties vairākiem spēcīgiem konkurentiem ir patērētāju interesēs.
