Inese Vaidere: Nākotnē uz visu jauno ēku jumtiem jāizvieto saules paneļi 74
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai Krievijas karš Ukrainā un augstās enerģijas cenas nozīmē, ka Eiropas Zaļais kurss jāatceļ?” jautāts man ne reizi vien. Atbilde ir skaidra – ceļš uz Zaļo kursu ir jāpielāgo, ņemot vērā jaunos apstākļus, bet jāturpina. Tas nebūs viegli, bet noteikti ir tā vērts ne vien tīrākas vides, labākas veselības un ekonomisko iespēju dēļ, bet arī mūsu energodrošības vārdā.
Krievijas izraisītais karš ir veicinājis cenu pieaugumu, kas iedzīvotāju acīs ir kļuvis par svarīgāko problēmu, liecina neseni “Eirobarometra” aptaujas dati. Tam cieši seko bažas par energoapgādi. Vienlaikus 87% aptaujāto vēlas, lai ES ieguldītu lielus līdzekļus atjaunojamā enerģijā. Zaļais kurss ir jāpielāgo jaunajai situācijai, bet tas nenozīmē virzības uz videi draudzīgu saimniekošanu apturēšanu vai pagriešanu pretējā virzienā. Dažās jomās Zaļais kurss ir jāpaātrina, savukārt citās – jāievieš jauni pagaidu pasākumi vai jāpamaina plānotais maršruts.
Krievijas šantāža ar energoresursu piegādēm un cenām pārliecinājusi Eiropu, ka atkarība no Kremļa jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk. Vēl gada sākumā skeptiķi apšaubīja nepieciešamību pāriet uz tīru vietējo enerģiju, bet tagad tas nepārprotami izgaismojies arī kā valsts drošības jautājums. Un visdrošākā ir enerģija, ko saražojam pašu mājās. Par to vairs nav šaubu pat tādās valstīs kā Vācija un Itālija, kas gadiem sēdējušas uz Kremļa maldīgi lētās gāzes adatas. Lai pāreju paātrinātu, “REPowerEU” plāns paredz tuvākajos gados atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropā papildus ieguldīt 300 miljardus eiro.
Ļoti perspektīva ir saules enerģija, tādēļ līdz 2030. gadam iecerēts dubultot tās jaudu ES, piemēram, nosakot, ka nākotnē uz visu jauno ēku jumtiem jāizvieto saules paneļi. Te jāpiebilst, ka saules paneļu cenas pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, un arī citas zaļās enerģijas tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas un finansiāli izdevīgākas. Taču jāmazina gan birokrātiskais slogs uzstādīšanai, gan jārisina tīkla jaudas problēmas. Latvijā ir būtiski pašmāju enerģijas ražošanai izmantot arī koksnes atlikumus.
Pārtraucot Krievijas enerģijas piegādes, iztrūkums pagaidām jākompensē no uzticamiem avotiem – Norvēģijas un ASV. Tāpat jāsamazina enerģijas patēriņš gan valsts sektorā un uzņēmumos, gan individuālā līmenī. Ar jaunu apņēmību jāuzlabo energoefektivitāte. Ir pēdējais laiks aktīvi veikt ēku renovāciju, par ko jau ilgu laiku esmu iestājusies kā Eiropas renovāciju vēstniece Latvijā. Visaptveroša renovācija ļauj siltumenerģijas patēriņu un rēķinus samazināt pat vairāk nekā uz pusi. Jāpārskata arī mūsu paradumi – samazinot telpu temperatūru, mazāk enerģijas izmantojot tarifa dārgākajās stundās, lieki neatstājot ierīces rozetēs.
Jāuzsver, ka ceļam uz Zaļo kursu ir jābūt pragmatiskam, nevis utopiskā ideoloģijā balstītam. Apvedceļš nemaina galamērķi. Īstermiņā jādara viss, lai saražotu pēc iespējas vairāk enerģijas, arī no fosilajiem resursiem, un tādējādi gan mazinātu cenas, gan izvairītos no enerģijas deficīta. Daži piemēri – Vācijā ilgāk jādarbina atomelektrostacijas. Nīderlandē vairāk gāzes jāiegūst no Groningenas lauka, ko valdība vēlējusies slēgt. Rumānijā diemžēl vairāk jākurina ogles. Šādi soļi pašlaik ir attaisnojami, jo ir nostiprinājusies apziņa, ka nākotnes energoapgāde būs balstīta uz vietējo atjaunojamo enerģiju, kā arī energoefektīvu patēriņu.
Eiropas Zaļais kurss ved tieši šajā virzienā. Lai to īstenotu, ir ļoti svarīgi paredzēt pietiekamu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tādēļ Eiropas Parlamenta Vides komitejā esmu piedalījusies jauna Sociālā klimata fonda izstrādē, kas būs viens no veidiem, kā palīdzēt iegādāties mazāk piesārņojošas apkures sistēmas, ieguldīt videi draudzīgākā transportā un ēku renovācijā, uzsvaru liekot uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstu. Sarunas ar dalībvalstīm par fonda galīgo veidolu vēl turpinās, centīsimies līdzekļu apjomu palielināt.
Daži nākamie gadi nebūs viegli, un priekšā ir ļoti daudz darba, taču mērķis ir skaidrs. Zaļais kurss palīdzēs mazināt kaitējumu dabai un piesārņojumu, tādējādi uzlabosies mūsu veselība. Uzņēmējiem Zaļais kurss rada jaunas iespējas nopelnīt, eksportējot videi draudzīgas tehnoloģijas un preces. Un tagad papildus pārējiem ieguvumiem patiesi novērtējam, cik nozīmīga ir vietējās atjaunojamās enerģijas sniegtā energodrošība. Krievijas karš Ukrainā Zaļo kursu nevis atceļ, bet nostiprina.
