Monika Zīle: Treknākā vēlētāju pielabināšanas ēsma joprojām ir solījumi 2
lielākas izredzes ieraudzīt savā pagalmā ganāmies vienradzi nekā satikt pa visām vīlēm irstošās partijas “KPV LV” atbalstītājus
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ar apsolītu malku pirti neizkurināsi.” Latviešu tautas sakāmvārds
Gluži cilvēciskas ziņkāres mudināta, veselu nedēļu čakli meklēju par “KPV LV” 13. Saeimas vēlēšanās balsojušos. Mērķējot gan uz labu laimi, gan uzrunājot konkrētus cilvēkus, kuri mēģināja toreiz mani aģitēt un skaļi jūsmoja par politisko spēku, kas no Jēkaba ielas nama padzīs “vecos vēžus” un ikvienam nodrošinās kāroto.
Tagad, šķiet, ir lielākas izredzes pilnmēness naktī ieraudzīt savā pagalmā ganāmies vienradzi nekā satikt pa visām vīlēm irstošās partijas atbalstītājus.
Tiesa, daži no pagātnes simpātiju apstiprināšanas izvairījās ar piebildi, ka “viņiem taču neko neļāva”, un negribīgi piekrita: retais ar “KPV LV” mandātu Saeimas deputāta krēslā nonākušais saprata, cik sāpīgs būs no realitātes atrauto dāsno solījumu bumeranga atsitiens.
Bet nav taču pirmā reize, kad lielu skaitu mandātu parlamentā iegūst populisti ar daļas vēlētāju atbalstu strauji iemantojušu kandidātu listes priekšgalā – līdera pievilcības apžilbinātais elektorāts saredz tikai viņu un nepievērš uzmanību Saeimas iekarotāju komandas vājumam visās nozīmēs.
Pašvaldību vēlēšanās distance starp vietvaras amatus nolūkojušajiem un balsotājiem daudz mazāka. Novados ļaudis cits citu pazīst labāk. Ir kopīgas skolas gaitas un sadarbības projekti, tiešā saskarsmē radušies secinājumi par kandidāta spējām pildīt pienākumu un viegli iegūstamas atsauksmes.
Liekas, šādos tuvplāna apstākļos nav izredžu saplaukt populisma ķēmīgajiem ziediem un pie vietvaras stūres apsēsties tukšu mucu rībinātājiem.
Taču manā pašdarbnieciskajā aptaujā dzirdētais liecina, ka treknākā vēlētāju pielabināšanas ēsma joprojām ir solījumi.
Lūk, paziņa no pagasta Dienvidkurzemes novadā nolēmusi sacīt jāvārdu sarakstam, kurā apvienojušies gādāšot par ceļa asfaltēšanu līdz mazpilsētai.
Viņu mazliet samulsina jautājums par šī projekta finansēšanas avotu, bet jau pēc brīža atbilde gatava, lai gan ne gluži par tēmu – tas ceļš ir īsta sodība un prieks, ka gadiem milzušo problēmu nopietni iekustinās.
Nu, žetons kandidātu listei, kas tagad prasmīgi kairina vienu sāpju punktu un ar šo metodi 5. jūnijā acīmredzot piesaistīs izdangātā ceļa apkaimes iedzīvotājus. Bet asfaltu viņi tuvākajā laikā, visticamāk, nesagaidīs.
Taču sarakstu atbalstītāji diemžēl reti meklē pamatojumu pirmsvēlēšanu lozungiem. Strādāsim, rūpēsimies, gādāsim, panāksim!… Nekā konkrēta. Jo tuvāk balsu ievākšanas ražas laiks, jo uzkrītošāks dzirdi glāstošu aptuvenību koris.
Redzeslokā būs izglītība, veselības aprūpe, bērnudārzu pieejamība un citi izaicinājumi – ziņu stundā ieslēgts radio izmet teikumu no Rīgai tuva novada domes deputāta kandidāta atbildes žurnālistam.
Dieva dēļ, kādi izaicinājumi?! Ja šo jēdzienu – it kā runa par lēkšanu bez izpletņa vai velosipēdistu ekspedīciju uz ziemeļpolu! – pielaulā ikdienas pienākumiem kaut arī valodas izdaiļošanas vārdā, vietvaras pienākumu izpratne ir stipri apšaubāma.
Kaut arī ekonomiskā situācija novados atšķirīga, visu pašvaldību dienaskārtībā būs pandēmijas diktēto sociālo problēmu risināšana.
Tām godīgi acīs lūkojoties, ir jāapzinās – nāksies tērēt vairāk, nekā šobrīd rēķināts, un 5. jūnijā mandātus saņēmušajiem pirmkārt būs nepieciešama resursu līdzsvarošanas prasme. Gudra un lietišķa vietvara novadam ir tikpat svarīga kā saskanīga profesionāļu komanda Ministru kabinetā.
