Pērkam un sviežam ārā. Aptuveni trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. 0
Nepieredzēti lieli pārtikas ražošanas apjomi jau šobrīd nodarījuši zaudējumus 23% lauksaimniecības zemju produktivitātei, secināts pētījumā par ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības stāvokli, kā arī par to ietekmi uz cilvēku dzīvi.
Piemēram, savvaļas bišu un citu kukaiņu skaita, kas palīdz apputeksnēt augļus un dārzeņus, samazināšanās rada draudus labībai 557 miljardu dolāru apmērā. Zinātnieki vienbalsīgi paziņo, ka cilvēcei ir nekavējoties jāpārskata attieksme ne tikai pret dabu kopumā, bet jo īpaši pret pārtikas produktiem.
Kur slēpjas paradokss?
“Bezatbildīga saimnieciskā darbība, kuras dēļ mēs izmetam trešdaļu no tā, ko audzējam ar lielām pūlēm, saucas “cirst zaru, uz kura sēdi”, komentē Irina Mirošņika, uzņēmuma IMMER Group prezidente, iniciatīvas Save Food pārstāve Latvijā un Ukrainā.
Pētījumā secināts, ka ļaudis ražo vairāk pārtikas nekā jebkad. Piemēram, kopš 1961. gada augu eļļu un gaļas piedāvājums uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā divkāršojies, un kaloriju skaits uz vienu iedzīvotāju ir palielinājies par trešdaļu.
Pie tam, 820 miljoni planētas iedzīvotāju cieš no hroniska nepietiekama uztura, savukārt 2 miljardi – no nepietiekama uztura tādā vai citā formā.
“Sanāk ļoti jocīgi: miljoniem cilvēku cieš no bada, bet katrs ceturtais cilvēks uz planētas – no liekā svara. Mēs ražojam vairāk pārtikas nekā jebkad, bet trešdaļa tiek izmesta.
Turklāt, lai sevi pabarotu, zemi izmantojam pārāk intensīvi – auglīgās augsnes izzūd 10 līdz 100 reizes ātrāk nekā veidojas jaunas. Ir acīmredzams, ka mūsu pārvaldības stils ir steidzami jāmaina”, piebilst eksperts.
Cik slikti patiesībā ir?
Zinātnieki atzīmē, ka dabas postīšana ir kļuvusi tik nopietna, ka vairs nepietiks ar daļējiem centieniem aizsargāt atsevišķas sugas vai izveidot rezerves.
Pēdējo 50 gadu laikā globālais bioloģiskās daudzveidības zudumu galvenokārt veicināja mežu pārvēršana par lauksaimniecības zemēm, ceļu un pilsētu paplašināšana, medības, kā arī pārmērīga zvejošana un ūdens piesārņojums.
Kā tas mūs apdraud?
Roberts Vatsons, Starpvaldību zinātnes-politikas platformas bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem priekšsēdētājs, skaidro, ka cilvēki ilgu laiku domāja par dabas saglabāšanu kā par kaut ko svarīgu, bet tieši nesaistītu ar cilvēku izdzīvošanu.
Tacu saikne starp bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām ir, arīdzan starp tādām lietām kā nodrošinātība ar pārtiku un tīrs ūdens gan bagātajās, gan nabadzīgajās valstīs.
Citiem vārdiem sakot, ja mēs nesāksim saimniekot saprātīgāk, mēs riskējam palikt bez pārtikas un ūdens, tāpēc eksperti aicina ierobežot nelietderīgu patēriņu, samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi, ierobežot nelikumīgu mežu izciršanu un pārmērīgu zveju.
Ko mums darīt?
Parasta cilvēka līmenī, kas nav saistīts ar ražošanu, bet vidēji izmet 53% produktu, svarīgi uzdot jautājumus, cik daudz produktu tiek pirkti, realitātē apēsti un kā tie tiek uzglabāti. ANO eksperti iesaka sekojošo: pārtikas produktu aprites ciklam ir jābūt efektīvākam.
“Praksē tas nozīmē, ka, pirmkārt, jums vajadzētu dot priekšroku iepakojumam, kas produktu uztur ilgāk svaigu, it īpaši, ja daži iepakojuma veidi ļauj ilgāk saglabāt produktu īpašības, nepievienojot tik lielu konservantu skaitu, cik tiek izmantots pašlaik,” skaidro Save Food Latvija pārstāve.
“Pievērsiet uzmanību pareiza iepakojuma izvēlei – tas palīdzēs samazināt zaudējumus, vienlaikus ietaupot.”
Piemēram, elastīgajā iepakojumā ar barjeras īpašībām produkti glabājas vairākas reizes ilgāk: no 0 līdz +25 °C temperatūrā pienu elastīgajā iesaiņojumā var glabāt veselas 90, nevis tikai trīs dienas, bet biezpiena glabāšanas laiks pieaug trīs reizes – no septiņām līdz 21 dienai.
Majonēze elastīgajā iesaiņojumā ir svaiga 90, nevis parastās 30 dienas, turklāt nav jāizmanto papildu konservanti. Turklāt elastīgo iesaiņojumu var viegli atkārtoti aizvērt, tāpēc produkti nepieņem smakas, kas ir raksturīgas ledusskapim un tajā glabātajam ēdienam.
Nav mazsvarīgi, ka no elastīgā iesaiņojuma var izņemt gandrīz visu produktu, bet parastajā tarā paliek līdz 15 % pārtikas. “Piemēram, vairums Latvijas iedzīvotāju parasti pērk kečupu stikla pudelēs un pēc tam mokās, griežot pudeli otrādi, lai dabūtu ārā visu produktu,” stāsta IMMER Group prezidente.
“Tas pats attiecas uz krējumu, kas ir iesaiņots plastmasas burciņās, rjaženku un kefīru kartona kārbās, šokolādes pastu stikla burkās un daudzām citām precēm. Parasti šādā iesaiņojumā paliek līdz 15 % produktu, tāpēc ir vērts aizdomāties, vai vēlaties izmest savu naudu un vērtīgos dabas resursus.”
Jāpērk biežāk, bet mazāk
Otrkārt, nepērciet vairāk kā tiešām ir nepieciešams, citādi nāksies pārtikas produktus izmest. “Mūsu pētījums parādīja, ka piektdaļa (22%) latviešu pērk produktus 1-2 reizes nedēļa, kas no laika plānošanas viedokļa ir ekonomiski, bet visdrīzāk novedīs pie tā, ka daļa produktu sabojāsies pirms tiks apēsti,” komentē I. Mirošņika.
Vēl 40% pārtiku pērk 3-4 reizes nedēļā. Tomēr labāk ir iepirkties biežāk – tas prasa vairāk laika, bet jūs vienmēr saņemsiet svaigu ēdienu un nebūs jāizmet liekais, ka nelabvēlīgi ietekmē gan mūsu makus, gan vidi.”
Treškārt, vajadzētu izpētīt dažādu pārtikas produktu uzglabāšanas noteikumus. Piemēram, zivis nedrīkst uzglabāt plastmasas maisiņā, savukārt gaļas izstrādājumus vislabāk glabāt vakuuma iesaiņojumā līdz +4°C temperatūrā.
Šādos apstākļos svaigiem gaļas izstrādājumiem būs visilgākais uzglabāšanas laiks, piemēram, sagatavota vakuumēta gaļa saglabāsies svaiga līdz pat 10 dienām. Protams, lai izmantotu maksimālo uzglabāšanas laiku, gaļu labāk sasaldēt.
Savukārt banānus, maizi, medu, tomātus, kečupu, miltus, garšvielas, sojas mērci, olīvas un ievārījumu nav ieteicams glabāt ledusskapī. Turklāt ir daudz slavenu pavāru emuāru, kur var iepazīties ar receptēm, kādus ēdienus var pagatavot no produktiem, kuru derīguma termiņš drīz beigsies.
Ceturtkārt, iepazīstieties ar ledusskapja lietošanas instrukciju – tajā bieži vien ir norādīts, kurā plauktā un kādā temperatūrā ražotājs iesaka glabāt noteiktus produktus.
“Ja katrs no mums kaut nedaudz izmainīs savus paradumus uz labo pusi, mēs varēsim izvairīties no briesmīgām sekām – miljoniem floras un faunas sugu izmiršanu, dabas katastrofas un bada,” piebilst I. Mirošņika.
