Apturiet aptrakušos banku analītiķus! Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Robežu sargbūdiņas sagāžot, barjerām pāri, stopzīmes nevērojot – uz priekšu, uz cenu kāpumu bezgalībā! Tā, cilvēku smadzenes karsējot un uzvārot, nākotnē iespējamus sadārdzinājumus vienā laidā prognozē siltumuzņēmumi un elektrības ražotāji, pārtikas magnāti un benzīna karaļi, politikas spīdekļi un ekonomikas apskatnieki, un kā īpaši aptrakuši šai kontingentā izceļas banku finanšu analītiķi.
Psiholoģijas speciālisti pateiks – ja pastāvīgi sludina, ka priekšā grūti laiki, šādi apstrādāti cilvēki darbojas atbilstoši gaidām un sliktie laiki noteikti pienāks, anomālija iestāsies. Neredzamais ienaidnieks – inflācija – pieaug apkārtmērā un vairo spēku no baumām un tenkām, to eļļo un intensificē ar ekonomistu “redzējumiem” un “ekspertīzēm”.
Ne velti senie latvieši izvairījās pekles lielskunga vārdu mutē ņemt, mācīja velti nevalkāt šā vārdu, ka neataicina nelabo un ar ķērkšanu nepiesauc nelaimi. Arī cenas kāpj debesīs no runām un negatīvām ziņām. Vajag dzelzs nervus un 120/80 asinsspiedienu, lai noklausītos ikvakara televīzijas ziņas un meistariski savērptos sižetus par briesmīgu galu un bojāeju rudenī līdz laika vēstīm, kuras arī šovasar pa lielai daļai ir dramatiskas! Bet, protams, finanšu analītiķu paredzētās drūmās izdzīvošanas perspektīvas sit ārā korķus, iet ārpus visiem rāmjiem, liekot latviešiem domāt, ka nav ilgi jāgaida, līdz paliksim tikpat nabagi, pliki un aptīrīti kā Aivars Lembergs pēc amerikāņu sankciju piemērošanas!
Cilvēki pusmūžā momentā nosirmo pēc jaunumu uzzināšanas, un vecmeita izplūst asarās, saprazdama, ka izvēles nav – mīļotais mopsis jāved pie dīriķa, jo izbarot dīvāna guļavu nespēs. Viss iekrātais izsīks, kamēr būs tutū, grūti klāsies maz pelnošiem darbaļaudīm un senioriem, bet cietīs arī vidusslānis un jāsāk stresot bagātniekiem. Cilvēkiem, kas agrāk nebēdāja pašu vellu, demoralizētiem ar dezinformāciju, nolaižas rokas. Tādā veidā galvās ieviesta vistrakākā nekārtība un aplamības. Daudzus pārņem bezspēcības sajūta, ka kauns būs lūgt pēc palīdzības ar izstieptu roku, kad nevarēs nokārtot gigantiskos maksājumus.
Tad varbūt pārtrauksim celt paniku, ka rudenī sadārdzinājums divkāršosies un trīskāršosies, ka gaidāms cenu paaugstinājums par 100 un 150 procentēm? Jo vairāk tāpēc, ka banku speciālisti un siltumuzņēmumu pārstāvji atzīstas, ka “neizturami ticamās” prognozes ir bez precīza aprēķina, vells zina, kur rakņājoties atrastas. Daži orientējušies, skatīdamies Polārzvaigznē, kā kapteiņi vada kuģi, daži tālredzību aizguvuši “The Economist” žurnālā vai Korānā, vēl citi salasījušies makšķernieku stāstus vai literāros avotus, un viens otrs taisījis analīzi pēc lāgera alus delitrifikācijas.
Iekrāsojot nākotni viscaur melnos toņos, lienošā inflācija saņem pastiprinājumu, uzsūc papildspēku, un tā vien liekas, ka banku runasvīri piešancē, kalpojot inflācijas propagandas dienestā par sabiedrisko attiecību pozitīvā tēla uzturētājiem. Bet, ja neviens neko nezina un nejēdz, neviens nav pareģis, tad drūmā prognoze patiesībā ir prognozes imitācija, izpūsts ziepju burbulis, ņirgāšanās par kaut ko, kas balstīts uz zinātniski pamatotu argumentāciju.
Tikām finanšu speci, par inflācijas ieganstiem lietojot apmēram tos pašus argumentus, kādēļ izcēlās Trojas karš, un saredzot apkārtējo ainavu tikpat skaidri kā Jona no valzivs vēdera, tik prognozē un prognozē! Bet ar trāpīgumu ekonomistu paredzējumi arvien varējuši līdzināties vienīgi pasaules gala pravietojumiem.
Vajag dot anestēziju tādiem runātājiem, čābiska noskaņojuma radītājiem, kam “viss tikai kritīsies” un attīstība nolaidīsies uz grunti. Tagad saprotam, kāpēc dedzināja uz sārta raganas un herētiķus, kuri izlikās par gaišredzīgiem. Kāpēc neviens nerunā par iespējām uz atliktiem maksājumiem, par pēcmaksas piemērošanu vai ka daudzi pakalpojumi būs par brīvu, jo valdība gādās par pilsoņiem kā Lietuvā, kur sadārdzinājumu virs 40% segs no budžeta līdzekļiem? Kāpēc par paraugu neliek saulaino Portugāli, kur ne par ko neuztraucas un, rau, inflācija kā iekalta 2% robežās?
Uzmundrinošas runas, mierinājuma vārdi, ka viss beigsies labi un gaidāma cenu lejupslīde, aizžņaugs plēsējam rīkli! Kāpēc kolēģi neņem piemēru no finanšu apskatnieka Pētera Strautiņa, kurš neremdējamā optimismā pat kapu situācijā atradīs iepriecinošas, ekonomiku stiprinošas zīmes! Veikali jau apdomājas, nomet cenas, pirms tās aizsniedz griestus, “Latvijas gāze” sūta rēķinus, ka tarifs gadu paliks nemainīgs, jādomā, ukraiņi uzvarēs Krieviju un būs pieeja bezmaksas energoresursiem. Saglabāsim mieru, neļausimies viltvāržiem, apturēsim viņu runājamā plūdus.
