Iemaksātā nauda būs jāatdod? Apturēs veselības apdrošināšanas reformu? 0
Ja nākamo valdību veidos “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV”, tad valsts obligātajā veselības apdrošināšanā, iespējams, gaidāmas radikālas izmaiņas. Visām trim partijām patlaban šis ir viens no svarīgākajiem diskutējamajiem jautājumiem.
“Attīstībai/Par!” viens no līderiem Daniels Pavļuts atgādināja, ka jau pagājušā gada nogalē partija esot paudusi savas bažas par sekām, kas sagaida daudzus cilvēkus, ja tiks pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kuru Pavļuts dēvē par veselības aprūpi ierobežojošu un diskriminējošu tiesību aktu: “Veselības aprūpes finansējums neveidojas tikai no 1% sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko solidāri maksā darba devējs un darba ņēmējs, bet arī no vispārējiem nodokļiem.
Tagad iznāk tā, ka daudzi, kas maksā šos vispārējos nodokļus, nevarēs saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
Nav pieļaujams, ka ģimenes ārsti kļūst par “ēnu” ekonomikas apkarotājiem.”
“Attīstībai/Par!” valdes pārstāvis Juris Pūce uzskata, ka tas neesot normāli, ja cilvēks, kas strādā ceturtdaļslodzi fiktīvā darbā, varēs saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, bet pašnodarbinātajam tas būs liegts. Viņš arī uzskata – tiem, kas jau iemaksājuši brīvprātīgos maksājumus pilnā veselības aprūpes groza saņemšanai, iemaksātā nauda jāatdod atpakaļ.
“Mums jāveido solidāra sistēma, tāpēc koalīciju veidojošajām partijām būs jālemj par būtiskām izmaiņām esošajā modelī,” sacīja Pūce. Uz jautājumu, kur viņš saskata papildu finansējuma iespējas veselības aprūpei, atbildēja, ka ne jau tajā vienā procentā, kas šogad medicīnai tiek piemaksāts no sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet gan jābūvē jauns finansēšanas modelis. To varot izdarīt nevis paaugstinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pārceļot daļu no sociālajā budžetā iekļautajām programmām uz valsts pamatbudžetu.
Pūce norādīja, ka viņa pārstāvētā partija ir apsolījusi pakāpeniski celt veselības aprūpes budžetu, taču jābūt precīzi aprēķinātiem medicīnisko pakalpojumu tarifiem.
J. Pūce pastāstīja, ka viņa pārstāvētā partija vēl neesot izlēmusi, kurš būtu veselības ministra kandidāts, ja šo jomu uzticēs “Attīstībai/Par!”. Sākotnējo kā šā amata kandidāti partija nominēja Ilzi Viņķeli, bet viņa nav ievēlēta parlamentā. Priekšvēlēšanu diskusijā par veselības aprūpi I. Viņķele izteica viedokli, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums radīšot haosu nākamajā gadā, tāpēc tas jāatceļ neatkarīgi no tā, kas jaunajā valdībā vadīs veselības aprūpes jomu.
Revolūcija vai virziena maiņa?
Savukārt JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns intervijā “Rīta panorāma” sacīja, ka veselības aprūpes reformas jautājumā JKP ir līdzīga nostāja kā partijai “Attīstībai/Par!”. Viņaprāt, pašreizējā izpildījumā reforma varētu atstāt daudzus pacientus bez vajadzīgās veselības aprūpes. Šī reforma varētu būt tā, kas nākotnē netikšot virzīta uz priekšu tādā veidā, kā to iecerējusi Kučinska valdība un apstiprinājusi 12. Saeima.
Viņš gan skaidri nepauda, ka reformu varētu pilnībā apturēt, bet piekrita žurnālista formulējumam, ka varētu būt “nevis revolūcija obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, bet virziena maiņas evolūcija”. “LA” neizdevās vakar sazināties ar JKP pārstāvjiem, lai precīzāk noskaidrotu, kāda tad ir partijas pozīcija.
Arī “KPV LV” valdes pārstāvis Artuss Kaimiņš pirms 13. Saeimas vēlēšanām, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, ir norādījis, ka divu medicīnas pakalpojumu grozu izveide neatrisināšot kopējās veselības aprūpes problēmas, bet, visticamāk, izraisīšot jaunas.
Arodbiedrība noraizējusies
Satraukumu par koalīcijas veidošanas sarunās izskanējušo nodomu atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Tā uzskata, ka patiesībai neatbilst izskanējusī versija, ka vairāki desmiti tūkstoši cilvēku palikšot bez veselības aprūpes, un atgādina, ka ar likumu visiem Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta ne tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, bet arī ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, pamata izmeklējumi, kā arī psihisko slimību un infekcijas slimību diagnostika un ārstēšana.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris atzina, ka valsts veselības aprūpes stiprināšana ir kā dadzis acīs tiem, kuri joprojām lolo shēmas par nozares privatizēšanu. “Ja viens no 13. Saeimas pirmajiem darbiem būs atgriešanās pie valsts veselības aprūpes badināšanas un tautas izmērdēšanas politikas, tas būs nožēlojami,” spriež V. Keris.
942 iedzīvotāji jau iemaksājuši
Jāatgādina, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, praktiski sāk darboties no 2019. gada 1. janvāra. Lai no šā datuma Latvijas iedzīvotāji saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu jeb visus valsts apmaksātās medicīnas pakalpojumus, personas, kuras nav sociālo iemaksu veicēji, no septembra var sākt veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Pirmajā mēnesī to jau izdarījuši 942 iedzīvotāji par vairāk nekā 100 000 eiro, informē Nacionālais veselības dienests.
Personām, kuras nav legālā darba ņēmēji vai nepieder kādai no valsts pasargātajām grupām, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai saņems valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu.
Ministre: ja likumu atcels, tad kur ņems naudu?
Anda Čakša, veselības ministre: “Pirmsvēlēšanu diskusijās visu partiju pārstāvji runāja par to, ka veselības aprūpei ir jāpalielina finansējums, tikai jautājums, kā to izdarīt. Diskusijās visi piekrita, ka tas, ko darām – algu palielināšana, rindu un zāļu cenu samazināšana utt. –, ir jāturpina.
Ja valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma tiks pārtraukta, tad kur tiks ņemta nauda mediķu algu pieaugumam? Šogad, pateicoties 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, algām papildus tika piešķirti 85 miljoni eiro, 2019. gadā ir nepieciešami 70 miljoni eiro. Tieši tāpēc tika izstrādāts un pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums.”
