Aptur tiesvedību pret Karginu un Krasovicki 0
Rīgas apgabaltiesa nolēmusi uz laiku apturēt tiesvedību Privatizācijas aģentūras (PA) un “Reverta” (iepriekš “Parex bankas”) prasībā par 99,6 miljonu latu piedziņu no bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem un valdes locekļiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka, aģentūra BNS pirmdien uzzināja tiesā.
Tiesvedība apturēta uz laiku, līdz spēkā stāsies tiesas nolēmums citā saistītā lietā – Valērija Kargina, Viktora Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas prasībā atzīt par spēkā neesošu 2008.gada nogalē parakstīto līgumu ar valsti par bankas pārņemšanu un tā grozījumiem, uz kuriem pamatojoties PA un “Reverta” prasība tiesā tika iesniegta.
Tiesas lēmumu var vēl pārsūdzēt 10 dienu laikā Augstākajā tiesā.
Lēmumu par tiesvedības apturēšanu tiesa pamatoja ar to, ka 2008.gadā noslēgtais ieguldījuma līgums un tā grozījumi ir apstrīdēti tiesā un pastāv srīds par to spēkā esamību. Tā kā šiem darījumiem izskatāmajā lietā ir būtiska nozīme, jo, pamatojoties uz tiem, pret Karginu un Krasovicki ierosināta prasība, tiesa uzskatīja, ka nav pieļaujams izskatīt lietu par teju 100 miljonu latu piedziņu no bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem, pirms nav stājies spēkā spriedums otrā civillietā par ieguldījuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Tiesa arī nepiekrita “Reverta” pārstāvja advokāta Agra Bitāna iepriekš izteiktajam viedoklim, ka prasība par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem pirmšķietami ir noraidāma. Tiesa norādīja, ka strīds ir pietiekami sarežģīts un iznākums nav viegli prognozējams. Turklāt attiecībā uz Bitāna pausto, ka pušu tiesiskās attiecības saglabājas neskartas, jo lietā netiek prasīta sākotnējā stāvokļa atjaunošana vai restitūcija, tiesa atzina, ka tas ir tikai advokāta subjektīvs pieņēmums, kas tai nav saistošs.
Lūgumu apturēt tiesvedību 16.oktobrī tiesas sēdē izteica Kargina un Krasovicka pārstāvis advokāts Uģis Grūbe. Viņš sacīja, ka tiesvedībā, kurā lūgts atzīt darījumus par spēkā neesošiem, nesen iesniegti prasības pieteikuma grozījumi, kas paredz apstrīdētos darījumus atzīt par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža, nevis 2009.gada 1.aprīļa, kā tas sākotnēji tika prasīts. Tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare informēja, ka tiesnese Sarmīte Vamža, pie kuras izskatīšanā atrodas minētā lieta, prasības grozījumus pieņēmusi.
Lai gan minētajā tiesvedībā lūgts atzīt darījumus par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža, Kargina un Krasovicka pārstāvis atzina, ka racionālu apsvērumu dēļ netiek prasīta sākotnējā stāvokļa atjaunošana.
Uz to PA un “Reverta” pārstāvis advokāts Bitāns norādīja, ka tas ir Latvijā tiesu praksē vēl nezināms gadījums, ka līgumu lūdz atzīt par spēkā neesošu, neatjaunojot iepriekšējo ne faktisko, ne tiesisko stāvokli. Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā tiesa var pieņemt spriedumu ar tiesiskajām sekām, kas iestājas tikai tad, kad spēkā stājies tiesas spriedums, tātad, visas tiesiskās attiecības, darījumu attiecības, līgums un saistības saglabājas neapdraudēti. Tādējādi arī nav pamata apturēt tiesvedību konkrētajā izskatāmajā lietā.
Jau ziņots, ka PA un “Reverta” prasību tiesā iesniedza pērnā gada nogalē.
PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka PA prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt PA nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā un piedzīt par labu “Parex bankai” kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu un līgumsodu 4,5 miljonu latu apmērā.
Kārkliņš norādīja, ka, bankai un tās pašreizējam lielākajam akcionāram ‒ PA ‒ izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki pārdevēju ‒ Kargina un Krasovicka ‒ sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.
“Izvirzītās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar 2008.gada 10.novembrī noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto Kargina un Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šā līguma slēgšanas brīdī,” viņš klāstīja un piebilda, ka banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē 2008.gada 31.oktobrī, bija vismaz par 82 miljoniem latu lielāki.
Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu sīkas analīzes, ko PA uzdevumā ir veikuši piesaistītie finanšu un juridiskie eksperti ‒ auditorfirma “PricewaterhouseCoopers” un zvērinātu advokātu birojs “Eversheds Bitāns”, informēja Kārkliņš.
Jau vēstīts, ka “Parex banka”, kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par “Parex bankas” kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% “Parex bankas” akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās “Parex bankas” operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par “Parex bankas” restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no “Parex bankas” tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ “Citadele”.
“Parex banka” kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu “Reverta”.
