Vācija aptur ieročus Krievijai 1
Vācija apturējusi ieroču pārdošanu Krievijai, šādu lēmumu skaidrojot ar pašreizējo politisko situāciju.
Ieroču pārdošanu Krievijai kritizējuši Vācijas sabiedrotie NATO. Turklāt valdība pārskatījusi jau izsniegtās eksporta atļaujas. “Kritiskajos gadījumos” Vācijas valdība sola nodrošināt, ka militārais aprīkojums netiek eksportēts. Laikraksta “Süddeutsche Zeitung” rīcībā esošā informācija liecina, ka šogad līdz 8. aprīlim Vācija izsniegusi 69 atļaujas militārā aprīkojuma pārdošanai 5,2 miljonu eiro vērtībā.
Vācijas valdība 2000. gada janvārī noteica aizliegumu Krievijai pārdot ieročus, kas klasificējami kā “kara ieroči”, tostarp kodolieročus, bioloģiskos ieročus un ķīmiskos ieročus. Taču līdz šim tas nebija atturējis Vācijas uzņēmumus ik gadu uz Krieviju eksportēt desmitiem miljonu eiro vērtu militāro aprīkojumu.
2012. gadā Vācijas Ekonomikas ministrija izsniedza 450 licences militārā aprīkojuma eksportēšanai uz Krieviju 40,4 miljonu eiro vērtībā. Šajā pašā laika posmā liegtas 18 ieroču eksporta atļaujas uz šo valsti. Šis ziņojums, kas pirmo reizi tika publicēts 2013. gada novembrī, atklāj, ka Krievijai pārdotas šautenes, pistoles, “mobilais komandcentrs un operāciju kontroles centrs”, komunikāciju un navigācijas aprīkojums, kravas automašīnas, bruņumašīnas un rezerves daļas. Turklāt Vācija ļāvusi šajā pašā gadā Krievijai pārdot šauteņu patronas par 325 124 eiro.
Vispretrunīgāk Vācijas partneri rietumvalstīs uztver 2011. gadā parakstīto 120 miljonus eiro vērto līgumu, kas noslēgts starp Vācijas ieroču uzņēmumu “Rheinmetall” un Krievijas armiju. Kāds avots ASV Senātā izdevumam “The Daily Beast” atzinis: “Ir nožēlojami, ka Vācijas uzņēmumi tieši atbalstīja un apmācīja Krievijas armiju pat laikā, kad notika uzbrukumi Ukrainai.” “ASV valdībai vajadzētu aicināt mūsu NATO sabiedrotos pārtraukt visas militārās attiecības ar Krieviju, iekams krievi nav atstājuši Ukrainu, tostarp Krimu,” piebildis avots.
