Aptiekai bez farmaceita nav nākotnes 1
Veselības ministrija (VM) septembra beigās valsts sekretāriem nodos labojumus aptieku darbības noteikumos. Farmaceiti un viņu asistenti ir pārliecināti, ka tie izstrādāti, lai valstī samazinātu aptieku skaitu. To neslēpj arī VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, kurš 20. augustā sabiedriskajā noteikumu grozījumu apspriedē secināja, ka pašreizējo 782 aptieku vietā pietiktu ar 661 aptieku, kā tas bija 1997. gadā. Konkurences padome jau nosūtījusi VM vēstuli, kurā norādījusi, ka ministrijai ir jāizvērtē riski, ko šie noteikumi, iespējams, radīs. Starp riskiem ir minēta iedzīvotāju piekļuve zālēm, ietekme uz cenām, kā arī noteikumos regulētais aptieku darba laiks.
Ministrija skaidro, ka ar jauno dokumentu tā vēlas nostiprināt Farmācijas likumu reālajā dzīvē, ieviešot pantu, ka kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai farmaceitam aptiekā ir jābūt visā aptiekas darba laikā. Veselības inspekcija ne reizi vien konstatējusi, ka uz vietas aptiekā ir tikai farmaceita asistents un pircējam neesot bijusi iespēja saņemt farmaceita konsultāciju. Savukārt aptieku vadītāji skaidro, ka farmaceitu darbs tiek organizēts pēc maiņu grafika. Ja aptieka strādā līdz desmitiem vakarā, farmaceits tur nevar atrasties katru dienu, vēl vairāk – aptiekas vadītājs, kuram ir jāveic administratīvais darbs. Tāpēc, ņemot vērā darba grafiku, farmaceitus bieži nomaina asistenti.
Taču Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) vadītāja Kitija Blumfelde šo situāciju salīdzināja ar ārstniecības iestādēm, kur pēkšņi diagnozes sāktu noteikt nevis ārsts, bet gan medicīnas māsa. Farmaceita asistentam neesot augstākās izglītības un viņš nevarot pārzināt farmakoloģiju, fizioloģiju un citus procesus tik pamatīgi kā farmaceits.
Ministrijas prasībai, ka turpmāk farmaceita asistents iedzīvotājus varēs konsultēt tikai šāda augsta līmeņa speciālista tiešā uzraudzībā, asi iebilst aptieku vadītāji, jo, viņuprāt, daļai no valstī esošajiem 1500 farmaceitu asistentiem, kas savu profesiju apguvuši valsts finansētajās medicīnas skolās, būs jāpapildina bezdarbnieku rindas. Ministrijas ieceri neesot iespējams īstenot, jo Latvijā ir farmaceitu deficīts. Noteikumu autori neesot ņēmuši vērā faktu, ka, pēc LFB datiem, 48% strādājošo farmaceitu ir vecumā virs 50 gadiem, no tiem 22% vecāki par 60 gadiem, tātad jau gandrīz sasnieguši pensijas vecumu. Gadā augstskolās farmaceita diplomu iegūst aptuveni 60 jaunie speciālisti, no kuriem tikai 60% izvēlas strādāt aptiekās. Pārējie atrod daudz labāk atalgotu darbu farmācijas firmās vai aizbrauc strādāt uz ārzemēm.
Nav pamata neuzticēties
Aptieku savienības priekšsēdētāja un septiņu “Pils aptieku” īpašniece Dina Kurzemniece pastāstīja, ka ir jūtams ļoti izteikts darbinieku trūkums, tāpēc bieži farmaceita asistents strādā patstāvīgi, protams, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar farmaceitu. “Farmaceitu asistenti ir pietiekami labi izglītoti, īpaši tie, kas mācījušies padomju laikā. Patlaban, beidzot medicīnas koledžu, viņi iegūst pirmā līmeņa augstāko izglītību un nav pamata viņiem neuzticēties. Neviens klients nav cēlis iebildumus, ka viņu apkalpo asistents. Tad kāpēc ministrija neko nedara, lai paaugstinātu asistentu izglītības līmeni, ja jau tā uzskata, ka izglītība ir par švaku, lai apkalpotu pircējus? Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā aptieku klientus aizliegts apkalpot pat farmaceitiem, kas ieguvuši bakalaura grādu. Viņi drīkst slaucīt putekļus no zāļu kastītēm, un ne vienam vien pazūd interese par farmāciju,” stāsta D. Kurzemniece.
Ko drīkst farmaceits, ko – asistents
Turpretī K. Blumfelde uzsvēra, ka farmaceitu trūkst nevis lielajās pilsētās, bet laukos un šī problēma jārisina valsts līmenī. Viņa uzskata, ka farmaceita asistenta zināšanas nav tik vispusīgas kā farmaceitam, arī Latvijas Universitātē studējošie farmācijas speciālisti, kas ieguvuši bakalaura grādu, nav spējīgi aizstāt farmaceitu, jo viņu specifisko zināšanu līmenis neesot pietiekams. K. Blumfelde: “Asistents farmaceita uzraudzībā drīkst pārdot zāles, izskaidrot lietošanas noteikumus, konsultēt par higiēnas precēm, uztura bagātinātājiem, bet viņš nedrīkst sniegt padziļinātas konsultācijas par zāļu lietošanu vai arī, ja klients ierodas ar piecām zāļu receptēm un viņam nav naudas, lai nopirktu visas izrakstītās zāles, ieteikt, kuru medikamentu iegādi var atlikt uz vēlāku laiku.” Gan farmaceits, gan asistents, ja ir ieguvuši nepieciešamās zināšanas, drīkst mērīt asinsspiedienu, ar glikometru noteikt glikozes līmeni asinīs, kā arī veikt citus mērījumus.
Lai pircējs varētu atšķirt farmaceitu no asistenta, noteikumi papildināti ar pantu, ka tam jābūt rakstītam uz piespraudes pie apģērba.
Grozītajos aptieku darbības noteikumos ir atļauts tikai viens gadījums, kad aptieku drīkst vadīt un par tās darbu atbildēt farmaceita asistents, kuram ir vismaz piecus gadus ilga nepārtraukta asistenta darba pieredze. To drīkst darīt novadā, pilsētā vai pagastā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000 un piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai filiāles. D. Kurzemniece bija pārsteigta, kāpēc tad laukos un mazpilsētās drīkst, bet citur nedrīkst? Šāda duāla morāle, viņasprāt, ir nepieņemama.
Aptieku vadītāji uzskata, ka farmaceitu deficīta dēļ viņi nespēs izpildīt arī noteikumos iekļauto prasību, ka aptiekai jāstrādā ne mazāk kā 40 stundas nedēļā, izņemot apdzīvotās vietas, kur ir mazāk par 4000 iedzīvotājiem. Darba devēji būšot spiesti saīsināt aptieku darba laiku līdz astoņām stundām dienā un strādāt tikai piecas dienas nedēļā. Šīs izmaiņas negatīvi iespaidošot aptiekas ārpus Rīgas. Jaunās normas ieviešana varot veicināt farmaceitu pārpirkšanu, līdz ar to rotāciju un nelielo aptieku bankrotu.
Fakti
Aptieku skaits Latvijā
Gads Aptieka
1922. 225
1939. 521
1991. 376
1997. 661
2000. 820
2001. 892
2002. 868
2006. 812
2014. 782
Aptiekas, kurās strādā
* viens farmaceits – 101;
* farmaceits un asistents – 134;
* farmaceits un divi asistenti – 95;
* farmaceits un trīs asistenti – 33;
* farmaceits un četri asistenti – 10;
* farmaceits un pieci asistenti – 4.
Avots: Veselības ministrija
