“Aptiekā zāles ir, bet tās nedod!” Emīlija nesaprot, kāpēc atsaka gadiem lietotās kompensējamās zāles 39
Rēzeknes novada iedzīvotāja neizpratnē, kāpēc aptiekā viņai atteikts pārdot gadiem lietotos valsts kompensējamos medikamentus. Sieviete stāsta, ka vietā izsniegtie viņai nepalīdz, gluži pretēji – izraisa nevēlamas blakusparādības.
Rēzeknes novada iedzīvotāju Emīliju gadiem ilgi nomoka hipertensija (augsts asinsspiediens). To slāpē ar vieniem, konkrētiem medikamentiem, kas ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Par zālēm sieviete maksā tikai daļu summas, pārējo kompensē valsts.
Aizvadītā gada nogalē ģimenes ārsts Emīlijai izrakstīja kārtējo elektronisko recepti. Aptiekā sieviete arī uzrādīja gadiem ilgi lietoto medikamentu iepakojumu. Bija pārsteigta, kad aptiekā viņai atteicās pārdot konkrētās zāles.
“Konkrētie medikamenti man palīdz, jālieto katru dienu. Ierodoties aptiekā, parādīju kastīti, aptiekāre pateica, ka nevar man pārdot šīs. Prasīju – kāpēc? Viņa atbildēja: “Nē, un viss, nevaru!” Kā kompensējamas iedeva citas. No rīta iedzēru, bet pēc pāris stundām sajutos slikti, laikam temperatūra. Sākās nespēks, galvas reiboņi, sirds klauves,” saka Emīlija, kura spiesta lietot zāles katru dienu.
Emīlija sūrojas, ka vietā izsniegtās zāles kā kompensējamās viņas organisms negrib pieņemt ne pa kam.
“Nesaprotu, kāpēc ir tā, ka tās zāles, ko lietoju gadiem, ir aptiekā pārdošanā, kāpēc tās nepārdod? Varbūt, ka mēs, vienkāršie cilvēki, nevaram tās dabūt?” viņa jautā.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) raidījumu “Bez Tabu” informēja, ka atteikums pārdot konkrētās zāles, ko sieviete lietojusi gadiem ilgi, saistīts ar izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā.
Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no 2020. gada 1. aprīļa ir mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz lētākās kompensējamās zāles, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas, norāda NVD.
“No pagājušā gada 1. aprīļa ārstam kompensējamo zāļu receptē jānorāda zāļu vispārīgais nosaukums (ķīmiskais nosaukums). Aptiekā pret šo nosaukumu tiek izsniegtas lētākās atbilstošās zāles, ievērojot gan stiprumu, gan iepakojuma lielumu, gan formu. Bieži vien pacienti nemaz nezināja, ka pieejamas lētākas zāles. Līdz pagājušā gada 1. aprīlim krietni pārmaksāja par tieši tādas pašas iedarbības dārgākām zālēm,” skaidro Dagnija Bērziņa, NVD Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodaļas vadītāja.
Mainoties medikamentu izrakstīšanas kārtībai, pērn Aptieku biedrība norādīja – jāņem vērā ne vien medikamentu aktīvā viela, bet arī citas zāļu sastāvdaļas, kas lētākās zālēs var būt tādas, kas atsevišķos gadījumos pacienta organismā var izraisīt negatīvas blaknes. Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene raidījumam “Bez Tabu” arī norādīja, ka kompensējamo zāļu cenas svārstās, līdz ar to pacientam nākas koriģēt zāļu lietošanas paradumus, kas ne vienmēr ir vēlams.
“Jā, visām šīm zālēm ir vienādas aktīvās vielas, bet, protams, kādas palīgvielas, pildvielas, saistvielas var būt atšķirīgas. Nav izslēgts, ka no kādām zālēm var būt kāda alerģiska reakcija, blakusparādība. Ļoti bažījāmies par pacientu līdzestību, vai netiks sajauktas zāles, vai nebūs zāļu lietošana dubultā. Bažījāmies, vai cilvēki nebūs apjukuši par zālēm, ko viņiem izsniedz, par to mainību. Varbūt pacients ir psiholoģiski pieradis pie vienām zālēm, izmēģina citas, bet tās neder. Nav laba prakse izmēģināt zāles uz pacientiem, pārbaudīt, vai tās der vai nē,” teic Agnese Ritene, farmaceite, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja.
Lai gan Aptieku biedrībā saskata riskus, vienlaikus norādīja, ka vairumam pacientu neesot problēmu ar lētāko medikamentu lietošanu.
Ja pacientam ir negatīvas blaknes no tiem valsts kompensējamiem medikamentiem, kas konkrētajā brīdī izsniegti kā lētākie, ārsts tomēr drīkst rakstīt arī konkrētu zāļu nosaukumu. Taču tikai 30% no visām receptēm. Tāpēc, Emīliju aicina komunicēt ar ģimenes ārstu, kurš ir tiesīgs kā kompensējamos izrakstīt jau ierastos medikamentus.
“Svarīga ir pacienta komunikācija ar ārstu. Ja pacientam ir kādas medicīniskas indikācijas, blakusparādības, alerģijas, ārsts receptē var norādīt konkrētas firmas nosaukumu. Tad šo arī aptiekā izsniedz. Protams, papildu var piedāvāt lētāko medikamentu, bet, ja pacients zina par blakusparādībām, un ārsts konkrēti izrakstījis, tad šo konkrēto [medikamentu] aptiekā izsniedz,” skaidro Dagnija Bērziņa, NVD Kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodaļas vadītāja.
