Aptiekā var justies kā uz drošības salas 0
“Mums aptiekā ir vairāk sezonu, nekā četri gadalaiki. Ļoti izjūtam, piemēram, alerģiju sezonu, kam jau laikus sagatavojamies. Pēc pavasara seko kukaiņu sezona, kad īpaši pieprasīti ir pretērču, pretodu līdzekļi. Izteikta rosība ir saules aktivitātes sezonā, ko laukos īpaši jūtam, jo cilvēki strādā, atpūšas ārā un nereti gūst saules apdegumus,” par savu darbu stāsta INTA JANSONE.
Bauskas iedzīvotajiem “Mēness aptieka” ar raksturīgo nosaukumu Bauzes aptieka ir kā drošības sala – ja vajadzīgas zāles terapijai vai padoms par veselības profilaksi, tur vienmēr var iegriezties un sastapt zinošus un atbalstošus speciālistus. Aptiekas vadītāja INTA JANSONE šeit radusi profesionālo piepildījumu, un atzīst, ka gūst prieku, gan daloties ar zināšanām, gan saņemot pretī cilvēku uzticēšanos un atzinību.
Par ko jūsu aptiekas apmeklētajiem visbiežāk ir nepieciešamas konsultācijas?
Vienmēr ir svarīgas konsultācijas par zāļu lietošanu hronisku slimību ārstēšanai. Daudziem grūtības sagādā biežās izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā, līdz ar to pacienti nereti lieto iepriekš iegādātās zāles un, saņemot jaunās receptes, nesaprotot, ka jaunās zāles, lai arī ir ar citu nosaukumu, satur to pašu aktīvo vielu. Skaidrojam un rūpējamies, lai mūsu klienti, jo īpaši – cilvēki gados, kam ir grūti izsekot izmaiņām, būtu informēti un pasargāti no šādam situācijām.
Kā zināms, ārsti ir ļoti noslogoti un, ja arī īsumā izstāsta par to, kā lietot izrakstītās zāles, bieži vien pacients, nokļūstot līdz aptiekai, to jau ir piemirsis. Esmu novērojusi, ka jo īpaši vecākiem cilvēkiem svarīgi atkārtot šo informāciju vairākas reizes. Pirmo reiz viņi tikai dzird, otro reizi – sāk saprast un, atkārtojot trešoreiz, jau patur prātā.
Klienti mums bieži jautā arī par zālēm vai uztura bagātinātajiem, par ko lasījuši vai dzirdējusi, un vēlas noskaidrot, vai tam var ticēt un vai tas viņiem der.
Nereti sarunā ar pacientiem secinu, ka viņi patvaļīgi maina ārsta izrakstītās zāļu devas. Saka: “es dzeru tikai pa pus tabletei” vai arī “iedzeru tikai tad, kad man ir slikti”. Mēdz arī uzskatīt, ka ir izrakstīts pārāk daudz medikamentu un lietot tik daudz zāļu nav labi. Tad nepieciešams konsultēt. Dažreiz zāles, kas izrakstītas hroniskai slimībai, sāk lietot, taču, nejūtot tūlītēju rezultātu, pārtrauc. Piemēram, bronhiālās astmas gadījumā ārsts izraksta terapeitiskās zāles un aerosolu jeb zāles akūtam paasinājumam. Pacients aptiekā saka, ka tās pirmās zāles nepirks, jo viņam palīdzot tikai aerosols. Jāizskaidro, kādēļ tomēr ir nepieciešami abi medikamenti.
Gadās arī, ka atsakās lietot statīnus – zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai, jo reklāmā redzēts, ka šim nolūkam ir pieejami augu valsts produkti. Nākas pastāstīt, kādēļ šie preparāti tomēr nevar aizstāt zāles.
Aptiekā redzu, cik milzīga problēma ir uztura bagātinātāju izplatītāji, kas sazinās ar iespējamiem klientiem pa tālruni. Cilvēki sapērk piedāvātos produktus, ienāk aptiekā lepni par veiksmīgo pirkumu, un bieži izrādās, ka viņi ne tikai īsti nezina, ko nopirkuši un vai viņiem to tiešām vajag, bet ir arī krietni pārmaksājuši. Tad gribas atgādināt: bērniem parasti pieņemts mācīt, ka no nepazīstamiem neko ēdamu nedrīkst ņemt, taču izrādās, ka paši pieaugušie iekrīt šādās lamatās – nopērk un lieto produktus, par ko nav uzticamas informācijas. Aptiekās pieejamās preces izcelsme ir izsekojama un vienmēr liedzās būs farmaceits, kurš sniegs pilnvērtīgu konsultāciju gan par to, vai šis uztura bagātinātājs konkrētam cilvēkam būs noderīgs, gan arī par tā drošu lietošanu un mijiedarbību ar zālēm.
Kā aptiekā ar sezonalitāti – vai jūtat, ka līdz ar gadalaiku maiņu, mainās arī klientiem aktuālās vajadzības?
Mums aptiekā ir vairāk sezonu, nekā četri gadalaiki. Ļoti izjūtam, piemēram, alerģiju sezonu, kam jau laikus sagatavojamies, paplašinot attiecīgo medikamentu sortimentu. Pavasari var raksturot arī kā vispārēja noguruma sezonu, ko vēl pastiprina pulksteņa pagriešana. Pārrunājam ar klientiem asins analīzes, vai ir pietiekams D vitamīna līmenis. Ja viss ir normas robežās, dažreiz noguruma mazināšanai var palīdzēt kompleksie vitamīni.
Pēc pavasara seko kukaiņu sezona, kad īpaši pieprasīti ir pretērču, pretodu līdzekļi. Izteikta rosība ir saules aktivitātes sezonā, ko laukos īpaši jūtam, jo cilvēki strādā ārā un nereti gūst saules apdegumus. Tas var būt saistīts arī ar medikamentu lietošanu, kas saules ietekmē izraisa alerģiskas reakcijas. Vēl mums ir lauku darbu sezona, kas sākas jau aprīlī un turpinās līdz vēlam rudenim. Cilvēki nāk ar sūdzībām par muguras, locītavu sāpēm, saplaisājušu roku ādu. Vasara iezīmējas arī kā traumu sezona, kad vajadzīgi brūču dezinfekcijas līdzekļi, dažādi plāksteri. Protams, ļoti jūtam saaukstēšanās sezonu, kad aktivizējas dažādi elpceļu vīrusi. Katrai no šīm sezonām sagatavojamies, lai mūsu aptiekas apmeklētajiem nekā netrūktu.
Kā, jūsuprāt, atšķiras mazpilsētas un galvaspilsētas aptiekas apmeklētāji?
Ikdienā strādāju “Mēness aptiekā” Bauskā, taču man nav svešs arī darbs Rīgā. Aptiekas apmeklētāji patiešām atšķiras – Rīgā viņi ir steidzīgāki, nepacietīgāki, vairāk norūpējušies, daži ir pat mazliet aizdomīgi un farmaceitam uzreiz neuzticas. Strādājot ar galvaspilsētas klientiem, svarīgi būt konkrētai, saglabāt mieru un necensties katrā ziņā pārliecināt par savu taisnību. Laukos cilvēki ir mierīgāki, uzmanīgāk ieklausās, vairāk uzticas. Gandrīz katrs grib parunāties, ir atvērtāki, gatavi izstāstīt visu, kas veselībai svarīgi, zina, ka aptiekā viņus sapratīs un ieteiks to, kas katram vajadzīgs. Tā tas ir izveidojies visticamāk tāpēc, ka laukos nav tik pieejami ārsti speciālisti, pie ģimenes ārsta tā pat ir vajadzīgs pieraksts, turklāt arī satiksme no pagastiem uz pilsētas centru daudzviet ir slikta. Cilvēki nāk uz aptieku, uzticas farmaceitiem, un farmaceiti laukos patiešām ir novērtēti. Mēs vienmēr cenšamies sagādāt visas nepieciešamās zāles, jo, ja nu kaut kā tūks, nebūs iespējas aiziet uz citām aptiekām.
Kāda ir farmaceita loma iedzīvotāju veselības uzturēšanā?
Aptiekas speciālisti ir ļoti pieprasīti un mūsu darba lauks kļūst aizvien plašāks. Ja kādreiz aptiekāri gatavoja zāles un izsniedza tās pret recepti, tad tagad mani kolēģi ir vairāk zinoši dažādos veselības jautājumos – aptiekā var ne tikai iegādāties zāles, uztura bagātinātājus, kosmētiku un medicīnas preces, bet farmaceita kompetences ietvaros arī saņemt konsultāciju. Farmaceitiskā aprūpe ir svarīga veselības aprūpes daļa un ilgtermiņā var ietekmēt terapijas rezultātus un cilvēka dzīves kvalitāti. Tāpēc jau farmaceiti visu savu darba mūžu izglītojas, lai labāk pārzinātu jaunākās vadlīnijas, iegūtu aktuālāko informāciju par jauniem medikamentiem un to lietošanu. Aptiekā sniegtie pakalpojumi ir labs papildinājums ārstu darbam un, uzņemoties arī kādas noteiktas veselības aprūpes funkcijas, piemēram, profilaktiskos mērījumus, farmaceiti ārstu darbu var atslogot.
Vai tas, ka personīgi zināt teju katru, kurš ienāk aptiekā, palīdz?
Mums ir svarīgi pilnīgi visi aptiekas klienti, taču par tiem, kuri nāk regulāri un ilgi, zinām vairāk un viņiem spējam labāk palīdzēt uzturēt veselību – zinām, ko pajautāt, par ko atgādināt, piemēram, vai asinsspiediens ir normalizējies, vai klepus pārgājis. Bieži vien konsultācijas sanāk sniegt jau ceļā uz darbu – satiec vienu, otru, katram kaut kas jautājams.
Aprūpējot ilgtermiņā, klienta vajadzības ir labāk izprotamas. Tikai savstarpēji uzticoties, var meklēt vislabākos risinājumus. Dažreiz piedzīvojam arī pa kādam kuriozam. Piemēram, aptiekā uzsāka darbu jauna kolēģe. Ienāk kāds mūsu klients un noteikti vēlas runāt tikai ar savu farmaceiti, ne jauno kolēģi. Liels bija mūsu pārsteigums, kad izrādījās, ka viņam vajadzīgs tikai viens konkrēts pretsāpju līdzeklis. Lūk, kā cilvēki pieķeras! Un vēl kāds mīlestības stāsts: reiz vecāka sieviete atnes mums maisiņu ar mušmirēm un saka, ka esot kārtīgi nomazgājusi un jau sagriezusi, vajagot tikai apliet ar šņabi un lietot katru dienu pa karotei, lai būtu laba veselība. Tas varot izārstēt visas kaites. Uzlējumu no mušmirēm, protams, negatavojām – tas ir bīstami, taču skaidrs, ka vecā sieviņa nāca uz aptieku ar vislabākajiem nodomiem.
Ko baušķeniekiem aptieka nozīmēja veselības krīzes – pandēmijas laikā? Kā šo posmu pārvarējāt?
Pandēmija bija īpašs laiks – kamēr citi varēja noslēpties – strādāt no mājām, mēs vienmēr bijām savā darbavietā. Sākumā bija grūti, taču pieradām arī pie sarežģījumiem. Bija gadījumi, kad atbilstoši gādājām zāles mūsu klientiem uz mājām, konsultējām pa tālruni. Pilsēta nav liela, tomēr ne katrs, kam kaut ko vajadzēja, varēja atnākt uz aptieku. Daudzi jautāja par vakcināciju, skaidrojām, kas ir vakcīnas, kā tās darbojas un kāpēc vakcinēties ir svarīgi, atgādinājām, ka tad, ja neuzticēsimies medicīnas zinātnei, nebūs iespējams izārstēt arī ļoti smagas slimības.
Līdzīgi kā cilvēkam, ienākot aptiekā, ir gan vajadzības, gan noteiktas gaidas par šī apmeklējuma rezultātu, visticamāk arī jums – aptiekas darbiniekiem – tādas ir. Ko jūs sagaidāt no aptiekas klienta?
Svarīgākais, lai aptiekas klientam ir laiks sarunai. Kad ir saprotams, ko viņš vēlas, varu izskaidrot un pateikt visu noderīgo tā, lai viņš saprot un rīkojas, sekojot rekomendācijām. Tikai tad var gaidīt labu rezultātu. Piemēram, pašlaik aktuālas ir sezonālās alerģijas. Nereti cilvēki, kam ir šāda problēma, labāk izvēlas iegādāties degunu atbrīvojošu līdzekli nekā ārstējošu medikamentu, kas mazina tūsku, nebojājot deguna gļotādu. Tad paskaidrojam, kā nenodarīt kaitējumu veselībai, motivējam domāt par savu veselību ilgtermiņā un sagaidām, ka ieklausīsies.
Daudz runājam par profilaksi, piemēram, par saules aizsarglīdzekļu lietošanu, par sevis pasargāšanu no ērcēm, dodoties meža. Stāstām par D vitamīna nozīmi veselībai un aicinām veikt analīzes. Gribētos, lai cilvēki saprot, ka profilakse izmaksā lētāk nekā ārstēšanās, ka veselība ir atkarīga no profilakses, no tā, cik katrs pats tai ir gatavs.
Gados vecākus cilvēkus izglītojam par drošiem veselības produktiem un sagaidām, ka pirms to iegādes viņi konsultēsies ar farmaceitu. Dažreiz reklāmu ietekmē, cilvēki steidz nopirkt vairākus medikamentus, kas vienlaikus nemaz nav lietojami.
Vienmēr atgādinām, ka farmaceits ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists, ka ir iespēja gan ienākt aptiekā, gan piezvanīt un aprunāties pa tālruni.
Kādi vēl papildu pakalpojumi iedzīvotajiem ir pieejami jūsu aptiekā?
Lielākajai daļai mūsu klientu nav līdzekļu, lai iegādātos un turētu mājās dažādas veselības mērierīces, piemēram, asinsspiediena, holesterīna, cukura līmeņa mērīšanai. Taču to var izdarīt aptiekā! Visus rādītājus fiksējam un tas ļoti noder, aizejot pie ārsta, jo ir redzams, kādi ir rādītāji ilgtermiņā. Ārstam šī informācija palīdz precīzāk piemeklēt zāles.
Ir klienti, kuri iekrāj naudu un ar laiku paši nopērk asinsspiediena mērīšanas aparātu, bet, piemēram, holesterīna noteikšanas ierīce ir dārga, un holesterīna līmenis arī tik bieži nemainās. Aptiekā esam atklājuši gan diezgan daudz pacientu ar paaugstinātu holesterīna līmeni, gan potenciālos diabēta pacientus, gan arī pamanījuši citus gadījumus, piemēram, nedzīstošas čūlas, ko ir nevis regulāri jāapstrādā ar ūdeņradi un streptocīdu, bet gan jādodas pie ārsta, lai atklātu tām iemeslu.
Domāju, ka būtu noderīgi un iedzīvotājiem ērti, ja aptiekā varētu veikt vēl kādas atbilstošas medicīniskas manipulācijas.
Ko jums nozīmē jūsu darbs?
Šis darbs ir manu sapņu apvienojums – vienmēr esmu vēlējusies savu profesionālo spēju robežās palīdzēt cilvēkiem, sniegt arī psiholoģisko atbalstu, būt noderīgai un gaidītai. Jau četrdesmit gadus strādāju vienā darbavietā un jūtos novērtēta gan no aptiekas apmeklētāju, gan darba devēja puses lielā aptieku uzņēmumā. Nav daudz profesiju, kur var saņemt tik lielu mīlestību, tādēļ varu teikt, ka eju uz darbu pēc mīlestības. Labie vārdi un pateicīgie aptiekas klienti motivē strādāt. Šeit, aptiekā es varu dot, bet pretī saņemu varbūt pat kaut ko vērtīgāku. Šeit ir mana otrā ģimene – aptiekas kolektīvs, ar ko kopā mēdzam pavadīt arī brīvo laiku.
Kādēļ jūs savulaik izvēlējāties tieši šo profesiju?
Iedvesmojos no pasakām. Lasīju un sapratu, cik daudz laba var saņemt, darot labus darbus. Sapņoju būt laba un izpalīdzīga kā tie jaukie pasaku tēli. Aptuveni sešu gadu vecumā, klausoties nostāstus par mūsu ciema feldšeri Žeņu sāku domāt par medicīnu. Cilvēki slavēja, cik viņa gudra, cik labi prot piemeklēt īstās zāles. Man gribējās, kaut par mani tā domātu. Pēc vidusskolas ar draudzeni devāmies uz Rīgu stāties medicīnas skolā – viņa uz farmaceitiem, es – uz feldšeriem. Taču impulsa vadīta uzrakstīju iesniegumu farmācijas studijām un to ne brīdi neesmu nožēlojusi. Šajā profesijā ir apvienojušies un piepildījušies visi mani sapņi.
Inta, kāda ir jūsu veselības uzturēšanas recepte?
Man ir ikdienas rituāls – no rīta uz darbu nāku agrāk nekā kolēģes un sagatavoju lielu tējas krūzi. Tējas zāles rūpīgi vācu pati un tās man atnes arī tuvi, mīļi cilvēki. Savienoju tās dažādās kombinācijās un ik rītu uz veselību izdzeru lielu krūzi mīlestības.
Manuprāt, labākā veselības uzturēšanas recepte ir dzīve harmonijā ar sevi – domā par to, kas dara laimīgu, dari to, kas patīk, esi ar tiem, ar ko ir labi, un ej tur, kur tevi gaida. Es katru rītu nāku uz aptieku!
