Vecas ēkas renovācija 1
Agrāk koka ēkas siltināja no iekšpuses, izmantojot dabiskus materiālus, piemēram, niedres. Lietoja arī mūsdienām eksotisku silto kleķa apmetumu – kaļķi, sajauktu ar sausiem liellopu mēsliem, kas nodrošināja ļoti labu siltumizolāciju. Siltināšanā ir svarīgs princips – dabīgs sader ar dabīgu, bet mākslīgs – ar mākslīgu. Tātad koka mājai noder dabiskas izcelsmes siltināmie materiāli: minerālvate, kokšķiedru plāksnes, vilna, kūdra un kaņepes. Vadoties pēc lietuviešu restauratoru pieredzes, siltināt vajag tikai no iekšpuses, jo koka mājas “seju” nevajadzētu bojāt. Nevajag neapdomīgi uzticēt koka mājas remontēt šaubīgām firmām, kas īpašumu var neatgriezeniski sabojāt. Dažkārt firmu pārstāvji peļņas nolūkos maldina pasūtītāju par ēkas patieso tehnisko situāciju, stāsta, ka māja ir sapuvusi un visas konstrukcijas jāmaina, bet patiesībā bojāta ir tikai neliela daļa koksnes un tās vietā vienkārši jāliek protēze.
“Centrs “Koka Rīga” sadarbojas ar pieredzējušiem un pārbaudītiem meistariem un konsultāciju sniegšana ir viena no tā galvenajām funkcijām, tātad katrs interesents te var vērsties pēc padoma. Lai arī sākotnēji centra darbība bija orientēta uz Grīziņkalnu, šobrīd speciālistu padomi koka mantojuma saglabāšanā tiek sniegti ikvienam koka arhitektūras cienītājam visā Latvijā. Centrs veic arī Rīgas pilsētas un Grīziņkalna apkaimes kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un popularizēšanu, kā arī pasniedz atzinības plāksnītes tiem koka ēku saimniekiem, kas devuši ieguldījumu Rīgas koka arhitektūras saglabāšanā, renovācijas gaitā pievēršot uzmanību ne vien ēkas funkcionālajiem uzdevumiem, bet arī sākotnējā izskata saglabāšanai un atjaunošanai. Domāju, renovētām koka ēkām pieaugs vērtība, piemēram, dzīvoklis Zvejnieku ielā 5a, jau maksā 200 000 eiro,” stāsta V. Eihenbaums.
Rīga ir par
Rīgas pilsēta plānveidīgi atbalsta koka arhitektūras mantojuma saglabāšanu un katru gadu piešķir ievērojamus līdzekļus veco ēku restaurācijai. Šogad Rīgas pašvaldība rīkoja konkursu, kurā īpašniekiem bija iespēja saņemt arī pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Interese bija liela, un konkursam pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47, pēc Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas vērtējuma, atbilda visiem konkursa kritērijiem. Viņi no pašvaldības saņems 460 000 eiro finansējumu, ko piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas.
“Gandrīz 107 000 eiro līdzfinansējumu no pašvaldības šogad saņems 14 Rīgas koka ēkas, tostarp mājas Buļļu ielā 3 un Balasta dambī 52. Arī agrāk pieteiktās koka ēkas, piemēram, Kalnciema ielā 28, kas ir datēta ar 1695. gadu, īpašnieki saņems līdzfinansējumu vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Iesākto pašvaldība turpinās arī nākamgad – konkursu plānots izsludināt jau šā gada novembrī, lai būtu ilgāks laika periods projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā ir plānots atvēlēt ne mazāk kā pusmiljonu eiro lielu finansējumu,” atzīmē Oļegs Burovs, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs un Īpašuma departamenta direktors.
“Galvenais stimuls koka ēku restaurācijā var izrādīties faktors, ka Rīgas pilsēta ir ar mieru atbrīvot restaurēto koka māju īpašniekus no nekustamā īpašuma nodokļa līdz pat 90% apmērā. Zinot, ka daudzas mājas atrodas pilsētas centrā uz dārgas zemes un ka nekustamā īpašuma nodoklim ir tendence krietni pieaugt, tas ir ļoti devīgs pilsētas piedāvājums, kas var reāli stimulēt mājas atjaunošanu,” optimistisks ir V. Eihenbaums.
