Saglabāt koka apbūvi 1
“Plānojot koka ēku restaurāciju, īpaša vērība jāpievērš ansambļa veidošanai. Tam būtu jāsastāv no vismaz trim mājām, kas sniegtu priekšstatu par pilsētas apbūvi. Pilsētas koka māju apbūves kompleksu savulaik bija paredzēts veidot Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet tas diemžēl neizdevās. Vislabāk, ja izdotos pilsētā izveidot vismaz vienu vēsturiskās koka apbūves ielu, kas kalpotu kā brīvdabas muzejs. Koka ēkās varētu iekārtot darbnīcas, veikaliņus, kafejnīcas, iespējams, mājīgas istabiņas tūristiem ar seno laiku aromātu,” spriež koka ēku renovācijas centra “Koka Rīga” vadītājs Vladimirs Eihenbaums.
Pēdējā laikā visā pasaulē ir arvien vairāk koka arhitektūras mīļotāju, kuri labprāt dzīvotu senatnīgos un gaumīgi restaurētos koka mājokļos – tos šobrīd uzskata par vieniem no stilīgākajiem. Novērota interesanta tendence, ka, piemēram, turīga ģimene koka mājā izpērk visus dzīvokļus un izveido tur dzimtas ligzdu, kurā vienkopus dzīvo vairākas paaudzes. Tāpēc galvenais priekšnoteikums koka māju saglabāšanai ir atrast tām saimniekus – tikai tad, ja ēka ir viena saimnieka rokās, iespējams izveidot ekskluzīvu un skaistu namu. Lielākoties gan koka mājās privatizācijas rezultātā tagad ir 8 – 12 dažādi īpašnieki, ēkas iet bojā, un tās ar steigu jārenovē. Koka namos visbiežāk dzīvo trūcīgi ļaudis, kas turklāt savstarpēji nevar vienoties par vienkāršākajām lietām, kur nu vēl par nopietnu renovāciju. Augšējā stāva iemītniekus nesatrauc situācija pagrabstāvā, bet tur dzīvojošie nevēlas ieguldīt naudu bēniņu siltināšanā.
Koka mājas restaurācija ir dārga, bet ēkas parasti ir ar zemu ērtību līmeni, auksto ūdeni un tualeti pagalmā. Būtu labi, ja Rīgas dome pašreizējiem koka māju iedzīvotājiem varētu palīdzēt pārcelties uz labiekārtotiem sociālajiem dzīvokļiem. Tad pilsēta no jaunā īpašnieka saņemtu kompensāciju par dzīvokļa atbrīvošanu, savukārt īpašnieks varētu māju sakārtot.
“Interese renovēt koka būves ir liela, tomēr labie nodomi atduras pret finanšu trūkumu, jo visas izmaksas jāsedz pašiem īpašniekiem. Finansiālu atbalstu var saņemt vienīgi gadījumos, ja celtne ir kultūras piemineklis vai ja ēka atrodas Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā. Aprēķināju – ja nesāksim steidzīgi ko darīt, 20 gadu laikā Rīga var zaudēt aptuveni 70% no savas koka apbūves,” brīdina V. Eihenbaums.
