Aptaustīt veikalā vai uz ātro internetā? Laicīgi vai pēdējā brīdī? Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumi Latvijā 0

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji šogad Ziemassvētku dāvanu iepirkšanos plāno vienu līdz divas nedēļas pirms svētkiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Tikmēr kaimiņi Lietuvā atzīst, ka par dāvanām sāk rūpēties līdz ar pirmo Ziemassvētku reklāmu parādīšanos veikalos, liecina “Kesko Senukai Latvia” veiktais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem Baltijā.

Vairums pērkas veikalos

Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju izvēlas iepirkties veikalos, savukārt vidēji 22% dāvanas iegādājas tiešsaistē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietuvieši lielākoties (43%) aizdomājās par dāvanu iegādi pēc tam, kad tirgotāji sāk reklamēt Ziemassvētku preces, tā norādījuši arī 35% Igaunijas un 26% Latvijas iedzīvotāju.

Teju piektā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tostarp biežāk tieši sievietes, dāvanu meklējumus sāk gana laicīgi – pat trīs mēnešus iepriekš.

Tomēr lielākā daļa nesteidzas, un gandrīz puse Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju dāvanas biežāk mēdz pirkt vienu līdz divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem, attiecīgi – 48% un 43%. Šāds paradums raksturīgs arī katram trešajam lietuvietim.

“Līdzīga situācija novērojama “K Senukai” veikalos – lielākais dāvanu pirkšanas “bums” ir apmēram divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Pēdējos gados novērojams, ka cilvēki sāk plānot pirkumus laicīgāk, “pēdējā brīža” dāvanu pirkumu kļūst arvien mazāk.

Īsi pirms Ziemassvētkiem vairāk tiek iegādātas preces, kas nepieciešamas svētku norisei: sveces, dekorācijas, trauki, vai lietas, kas var noderēt viesu uzņemšanai svētku laikā,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” iepirkumu direktors Ainārs Zvirbulis.

Cena ir būtiska, bet iespēja dāvanu aptaustīt – izšķiroša

Vairums respondentu Baltijas valstīs izvēlas iepirkties veikalos: Lietuvas – 73%, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji – 77%. Tikai piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dāvanu iegādi veic tiešsaistes jeb interneta veikalos.

Reklāma
Reklāma

Vairāk nekā puse aptaujāto kā galveno klātienes iepirkšanās priekšrocību min iespēju izvēlēto preci apskatīt un aptaustīt, pirms pieņemot lēmumu par tās iegādi.

Aptaujā noskaidrots, ka Latvijā tas ir īpaši svarīgi sievietēm, savukārt Lietuvā par preces kvalitāti, funkcionalitāti un izskatu galvenokārt pārliecinās iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.

Teju katrs piektais veikalu apmeklētājs Baltijā šādu dāvanu iegādi skaidro ar ieraduma spēku, bet katrs desmitais nevēlas gaidīt preci un izvēlas iekāroto dāvanu saņemt uzreiz.

“Vairumam cilvēku patiesi rūp, lai izvēlētā dāvana saņēmējam būtu praktiski izmantojama un sagādātu prieku, tādēļ veikala apmeklējums ir ne vien pirkumu veikšanai, bet arī detalizētai tehnoloģiju un citu produktu izpētei, izmēģināšanai un iepazīšanai.

Cilvēki arvien biežāk izvēlas dāvanas iegādāties veikalā, kurā viss ir pieejams vienuviet – gan trauki un virtuves piederumi mammai, gan instrumenti tētim un jaunākās tehnoloģijas jauniešiem,” norāda Ainars Zvirbulis.

Dāvanas tiešsaistē izvēlas jaunākā paaudze

Dāvanu iegāde tiešsaistē visās trīs valstīs biežāk raksturīga jaunākai paaudzei vecuma grupā no 18 līdz 35 gadiem. Lietuvieši Ziemassvētku dāvanu iegādi tiešsaistē visbiežāk skaidro ar labākām cenām (41%), ērtāku un ātrāku iepirkšanos (40%), retāk – ar plašāku produktu klāstu (16%).

Latvijas iedzīvotāji šīs priekšrocības vērtē vienlīdzīgi (32%), bet igauņi kā būtiskāko izceļ ērtu un ātrāku iepirkšanos (45%), secīgi novērtējot izdevīgākas cenas (33%) un dāvanu klāstu (20%).

Aptauja Baltijas valstīs veikta sadarbībā ar datu ieguves un apstrādes kompāniju “Spinter research” 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1515 Baltijas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.