Aptaukošanās vēstneši – kas liecina par lieko svaru nākotnē? 0
Mūsdienās aptaukošanās ir viena no aktuālākajām tēmām, kas kādā dzīves posmā liks aizdomāties teju katram otrajam. Šodienas apstākļi sniedz neierobežotas iespējas baudīt dažādus ēdienus un nedēļas nogalēs laiski atpūsties dīvānā, taču dzīvesveids nereti atspoguļojas arī ārēji un izpaužas kā liekais svars. Tomēr nekad nav par vēlu paķert sevi aiz rokas un rūpīgāk organizēt savu ikdienu, lai ilgāk saglabātu slaidās aprises.
Svara maiņa katram notiek individuāli – vienam agrāk, vienam vēlāk, tomēr katram reiz pienāk mirklis, kad dzīvesveids sāk atstāt kādas pēdas ķermenī. Ja kāds skolas laikā var lepoties, ka var pārtikt tikai no našķiem un liekajos kilogramos neiedzīvojas, bet citam katra bulciņa ir redzama jau pusaudžu gados, atzīmē uztura speciāliste Lizete Puga.
Vispārīgi ņemot, svars un tā izmaiņas visbiežāk notiek aptuveni 20 gadu vecumā, kad diezgan diametrāli mainās dzīvesveids, tādēļ mainās ķermenis un ne vienmēr pie izmaiņām ir vainojams ”vielmaiņas ātrums”. Iemesls meklējams mūsu dzīvesveidā – cik daudz guļam, cik daudz kustamies, ko ēdam, ko domājam, kā strādājam un kā atpūšamies, savu lomu spēlē arī iedzimtība un citi faktori, kas nosaka ”vielmaiņas ātrumu”. Šis lielums ir nenotverams un nav iekustināms ar visādiem brīnumlīdzekļiem, tāpēc tas “neizkustēsies” tikai ar kanēļūdeņa, aukstas dušas palīdzību, vai diētas divu nedēļu garumā, bet ir jāmaina kopumā viss dzīvesveids, domāšana un garšu izjūta.
Apkopojām dzīvesveida paradumus, kas laika gaitā var palielināt vidukļa izmēru:
1. Ēdienreižu izlaišana
Reizēm mierīgi papusdienot neatliek laika vai gadās aizgulēties un brokastis iet secen. Vienas ēdienreizes izlaišana ilgākā laika periodā neietekmēs svaru, bet, ja šāda organisma mocīšana kļūst par ikdienu, tas sāks atspēlēties kā svara izmaiņas. Jau izsenis ir zināms, ka strikti diētas ierobežojumi visbiežāk beidzas ar uzēšanos, kuras iemesls visbiežāk ir gan neapdomīgā ēšana pārējās ēdienreizēs, gan arī stress un diskomforts, ko izraisa izsalkums. Brīdī, kad izlaid ēdienreizi, organisms to uztver kā signālu, ka ir jāuzņem vairāk pārtikas nākamajā reizē un jāuzkrāj rezerves. Turklāt izsalkuma iespaidā visbiežāk izvēlēsies tieši neveselīgāku pārtiku, jo zemais cukura līmenis mudinās ātri atgūt enerģiju un rīkoties impulsīvi maltītes izvēles ziņā. Rīkojies tieši pretēji – ievēro visas ēdienreizes – gan brokastis, pusdienas, vakariņas, gan arī palutini sevi ar kādu kārumu, piemēram, augļiem, riekstiem, musli batoniņu, žāvētiem augļiem vai šokolādes gabaliņu. Sabalansēts uzturs un ēdienreizes palīdzēs uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs, vielmaiņa darbosies efektīvāk un organisms būs vesels.
2. Nepatīkams darbs
Nav noslēpums, ka nepatīkams darbs kādā brīdī izraisa pieņemšanos svarā. Tas var būt saistīts ar stresu, nepiemērotām darba stundām, piemēram, naktsmaiņām vai garām darba stundām un neizgulēšanos. Viens no iemesliem var būt fizisko aktivitāšu trūkums, jo darbs aizņem lielāko daļu laika un pēc darba dienas beigām ir grūti atrast motivāciju doties uz sporta zāli vai nedaudz izkustēties mājās. Otrs iemesls ir mierinājuma meklēšana ēdienā. Ēdiens mums, cilvēkiem, asociējas ar kaut ko labu, tam ir tāda ”mātes” loma, kas rūpējas un iepriecina. Tamdēļ bieži vien cilvēkiem patīk ēst dēļ garlaicības, skumjām, prieka visās dzīves situācijās. Tomēr lai arī cik efektīvi ēdiens spētu mazināt stresu un nepatiku, tas var atspēlēties kā svara pieaugums. Šī iemesla dēļ ir svarīgi prast atrast līdzsvaru starp emociju “apēšanu” un patiesu izsalkumu. Tas nozīmē, ka ir jāpadomā, kā tikt galā ar stresu – tā var būt darba maiņa, vēršanās pēc palīdzības pie psihoterapeita vai rūpīgāka darba organizēšana.
3. Pārmaiņas dzīvē
Lielas un straujas pārmaiņas dzīvē nozīmē arī dzīvesveida maiņu. Par lūzuma punktu cilvēku dzīvēs uzskata laiku, kad pabeidzam mācības vidusskolā vai augstskolā. Skolā ir nodrošinātas obligātas sporta nodarbības, vienots un noteikts pusdienlaiks, mācību režīms un mājasdarbi. Tiklīdz mācību posms beidzas un ir jāsāk pašam lemt par ikdienas kārtību, fiziskajām nodarbēm un laiku, kad ēst un kad nē, sāk parādīties liekie kilogrami, vai otrādāk. Tas pats notiek, ja aizej no darba un kādu laiku izbaudi bezdarbnieka dzīvi vai dodies strādāt uz ārzemēm – arī šādā situācijā mainās ikdiena un režīms, turklāt klāt var nākt emocionālā ēšana.
4. Virtuve ir pilna ar našķiem
Ir grūti turēties pretī kārdinājumam notiesāt čipsu paku vai izdzert limonādi, kas virtuves plauktiņā gulst jau divas dienas. Kornelas universitātes veiktajā pētījumā 2015. gadā secināts, ka virtuves, kurās našķi un citi gardumi ir novietoti redzamās vietās, korelē arī ar iemītnieku svaru. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai virtuves izkārtojums un tajā izliktie produkti spēj ietekmēt cilvēka masas indeksu, tāpēc zinātnieki analizēja 200 bildes ar cilvēku virtuvēm un to svaru.
Lai gan daudziem varētu šķist, ka virtuves iekārtojums no vizuālā aspekta nevar būt saistīts ar svaru, pētījums liecina pretējo. Tiem respondentiem, kam uz virtuves galda bija izlikti augļi vai dārzeņi, bija normāls svars, bet tiem, kam bija izlikta kaste ar brokastu pārslām, limonādi un cepumiem, svars bija aptuveni deviņi kilogrami virs normas. Lai saglabātu slaidu figūru, atbrīvo virtuves skapīšus no tukšajām kalorijām!
5. Neēšana mājās
Doties uz pusdienām ārpus mājas dažreiz šķiet kā lieliska alternatīva ēst gatavošanai, trauku mazgāšanai, turklāt tas ir ātri, bet ne veselīgi. Sabiedriskajai ēdināšanai svarīga ir garša, ne tik ļoti veselības jautājums. Tāpēc ir rūpīgi jāseko līdzi tam, ko pasūti restorānā un jāpievērš uzmanība porciju lielumam. Liels risks pārēsties ir, ja galdu klāj vairāki ēdieni jeb ir zviedru galds – ir pierādīts, ka cilvēki ēdīs visu, kas pagadās, pat ja vēders jau ir pilns.
Jācenšas pēc iespējas vairāk gatavot mājās, jo tā var zināt, kas ēdienā iekšā un cik daudz jau pievienots, piemēram, sāls. Savukārt restorānā, ja nespēj līdz galam apēst savu porciju, labāk palūgt, lai ēdienu iesaiņo līdzņemšanai nevis ar varu mēģināt apēst.
6. Ģimenes locekļiem ir liekais svars
Ābols nekrīt tālu no ābeles – arī svara un ķermeņa formas ziņā ģenētikai ir diezgan nozīmīga loma. Protams, ja vecākiem ir problēmas ar lieko svaru, tas nenozīmē, ka esi nolemts cīņai par slaidu figūru. Taču šis faktors ir jāuztver kā brīdinājuma signāls, pat ja šobrīd svars ir normāls. Jāpievērš uzmanība saviem ēšanas paradumiem, sportošanai, kāds ir dienas režīms, miega kvalitāte un ilgums. Jāņem vērā, ka arī sekss ir viens no veidiem, kā atslābināties un noņemt saspringumu, tāpēc tas arī noderēs liekā svara profilaksei.
