Aptauja: Trešdaļa iedzīvotāju ārstējas pēc tuvinieku un interneta padomiem 3
Farmaceits visbiežāk ir pirmais, pie kā saslimšanas gadījumā vēršas iedzīvotāji, tikmēr trešdaļa ārstējas pēc tuvinieku un interneta padomiem, liecina Aptieku īpašnieku asociācijas un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.
Saskaņā ar tās datiem visbiežāk jeb 38% iedzīvotāju, saslimstot vispirms vēršas pie farmaceita, savukārt 32% ārstēšanos sāk ar nespeciālista konsultācijām – 23% vaicā ģimenes locekļa vai drauga padomu, bet 9% terapijai ķeras klāt paši, meklējot informāciju par ārstēšanos internetā.
Tikai 16% dodas pie ģimenes ārsta, bet 1% – pie ārstiem speciālistiem. Pārējā daļa aptaujāto jeb 14% norādīja uz citu savu rīcību nehronisku saslimšanu gadījumos, piemēram, iepriekšējo pieredzi un mājās jau pieejamajiem medikamentiem.
Aptauja liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši vēršas pie farmaceita, savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes vaicā ģimenes locekļu vai draugu padomu.
Ārstēšanās padomu meklēšanu internetā visbiežāk izmanto jaunieši, savukārt pie ģimenes ārsta dodas galvenokārt seniori vecumā virs 60 gadiem.
82% iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējā gada laikā farmaceitam ir jautājuši piemērotu medikamentu : 50% to jautājuši vienreiz vai divreiz, 20% – trīs līdz piecas reizes, savukārt 12% vairāk kā piecas reizes, liecina aptauja.
Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens norāda – aptauja apliecina, ka iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā, uzsākot ārstēšanos, būtiska ir pieejamība.
“Aptaujā redzam, ka pie ģimenes ārsta nedodas iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem, jo, acīmredzot nav naudas, kā arī iedzīvotāji ar visaugstākajiem ienākumiem, jo paši var apmaksāt vizīti pie jebkura speciālista bez gaidīšanas ģimenes ārsta rindā. Savukārt ģimenes locekļi un internets ir fiziski tuvākais un ērtākais konsultāciju avots, turklāt bez maksas. Cilvēkus, kuri medicīnas informāciju atrod internetā, būtu jāmotivē doties pie farmaceita vai ģimenes ārsta. Ticamākais, ka viņi izmantos farmaceita resursu, jo tas ir pieejamāks,” norāda Lībķens.
Pie sava ģimenes ārsta pēdējā gada laikā ne reizi nav vērsušies teju piektā daļa jeb 19% respondentu, savukārt vairums jeb 52% aptaujāto ģimenes ārsta palīdzību gada laikā izmantojuši tikai vienu vai divas reizes. Biežāk tā atzinuši vīrieši, Rīgā dzīvojoši, un tie, kuriem personīgie ienākumi ir viszemākie (līdz 150 eiro mēnesī) vai tieši pretēji – visaugstākie jeb ienākumi virs 1500 eiro mēnesī.
Informāciju par iegādāto medikamentu pareizu lietošanu iedzīvotāju visbiežāk iegūst no farmaceita – tā atzīst 40% aptaujāto. 38% respondentu norāda, ka izlasa medikamentiem pievienoto instrukciju.
11% iedzīvotāju informāciju par medikamentu lietošanu meklē internetā, 4% – jautā ģimenes locekļiem vai draugiem, un citi 4% atzīst, ka medikamentus lieto pēc atmiņas jeb līdzšinējās pieredzes, liecina aptauja.
Aptauja ir reprezentatīva, un to 2019.gada jūlijā veica pētījumu aģentūra Norstat, noskaidrojot 1008 respondentu viedokli.