Aptaujās par zaļo iepirkumu 0
Aptaujas laikā tiks aptaujāti pašvaldības speciālisti un valsts politikas veidotāji, lai uzzinātu, kas līdz šim kavējis vai, tieši pretēji, sekmējis pašvaldību konkursos izmantot zaļo publisko iepirkumu. Latvija ir viena no astoņām ES valstīm, kur šāda aptauja norisināsies, un to veiks projekta partneris Latvijā – Rīgas plānošanas reģions (RPR).
Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos. Viens no veidiem, kā veicināt šādas atbildīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas ļauj palielināt ne tikai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvaru, bet sekmē arī finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās.
Aptauja pašvaldībās tiek veikta ES programmas “Apvārsnis 2020” finansēta projekta “GreenS” ietvaros. Vienlaikus aptauja ir sākta arī citu projekta partneru valstīs – Itālijā, Zviedrijā, Kiprā, Spānijā, Vācijā, Slovēnijā un Bulgārijā.
Iegūtie rezultāti tiks izmantoti rekomendāciju izstrādē, kas palielinās iepirkumu speciālistu zināšanas un lietošanas prasmes zaļā publiskā iepirkuma izmantošanai konkursu nosacījumos.
Jāatgādina, ka jau šā gada februārī valdība nolēma ar katru nākamo gadu palielināt zaļā iepirkuma īpatsvaru valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos. “Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015. – 2017. gadam” paredz, ka jau no šā gada iepirkumi, kas tiek plānoti no valsts budžeta un kam ir piemērots zaļā iepirkuma princips, sasniedz vismaz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma. Nākamajā gadā šim īpatsvaram jābūt 20%, bet 2017. gadā – 30%, paredzot arī, ka zaļā iepirkuma prasības tiem piemērotas un integrētas arī Eiropas Savienības un Kohēzijas fonda ieviešanas procesā. Zaļais iepirkums ir jāpiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem.
Patlaban gan Latvijā lielākā daļa iepirkumu veicēju nav informēti un izglītoti par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī trūkst zināšanu par patēriņa radīto ietekmi uz vidi.
