Aptaujas: Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie 3
Lielbritānijā ceturtdien notikušajās parlamenta apakšpalātas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvusi premjerministra Deivida Kamerona vadītā Konservatīvo partija, bet tai nedaudz pietrūkst līdz absolūtam vairākumam, kas ļautu tai vienai izveidot valdību, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.
Saskaņā ar šiem rezultātiem labēji centriskā Konservatīvo partija ieguvusi 316 no 650 deputātu mandātiem Parlamenta apakšnamā Kopienu palātā. Eda Milibenda vadītā kreisi centriskā Leiboristu partija, kas ir lielākais opozīcijas spēks, ir otrajā vietā ar 239 mandātiem.
Sabiedriskās domas aptaujās pēdējos mēnešus pirms vēlēšanām konservatīvajiem un leiboristiem bija līdzīgas izredzes uzvarēt, katrai no šīm partijām iegūstot apmēram 35% balsu.
Ja nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti apstiprināsies, Lielbritānija var nonākt konfliktā ar Eiropas Savienību (ES). Lai mazinātu konservatīvo tiešās konkurentes eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) augošo popularitāti, Kamerons ir apsolījis gadījumā, ja konservatīvie pēc vēlēšanām saglabās varu, sarunās pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar ES un līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts palikšanu ES.
Šokējošs vēlēšanu rezultāts saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām ir tāds, ka Skotijas neatkarību atbalstošā Skotu nacionālā partija (SNP) ieguvusi 58 no 59 deputātu mandātiem Skotijā. Līdzšinējā parlamentā SNP bija seši mandāti.
Saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām Konservatīvo partija, kas kopš 2010.gada ir pie varas koalīcijas valdībā, ir palielinājusi savu mandātu skaitu Kopienu palātā par 14 mandātiem.
Liberāldemokrātu partijai, kas ir konservatīvo partnere līdzšinējā koalīcijā, mandātu skaits ir samazinājies no 56 līdz 10.
Naidžela Faradža vadītā UKIP ieguvusi divus mandātus – tikpat, cik Zaļo partija. Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija ieguvusi astoņus mandātus, bet velsiešu nacionālistu partija “Plaid Cymru” (Velsas Partija) – četrus.
Vēlēšanu iznākums var noteikt Lielbritānijas nākotni ES un to, vai Skotija paliks Lielbritānijas sastāvā.
SNP ir paziņojusi, ka sadarbosies ar leiboristiem apmaiņā pret politisku piekāpšanos.
Skotijas neatkarība tika noraidīta pērn notikušā referendumā, tomēr atbalsts SNP kopš tā laika ir pieaudzis un šī partija neizslēdz iespēju rīkot jaunu referendumu.
Galīgais mandātu sadalījums jaunajā parlamenta apakšpalātā kļūs zināms piektdienas pēcpusdienā.
Parlamenta apakšnamā Kopienu palātā ir 650 deputāti, kurus ievēlē pēc mažoritārā principa. Apakšpalātas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Saskaņā ar Lielbritānijas vēlēšanu sistēmu valdību veido partija, kurai vienai vai ar sabiedrotajiem izdodas iegūt vairākumu Kopienu palātā – vismaz 326 mandātus.
Domājams, ka Konservatīvo partija varētu atkal veidot koalīciju ar Liberāldemokrātu partiju un Demokrātisko unionistu partiju.
Leiboristu partija varētu iegūt SNP atbalstu, un arī Liberāldemokrātu partija neizslēdz iespējamu sadarbību ar leiboristiem.
Sarunas par jauno valdošo koalīciju var ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas.
