Aptauja: Vairāk nekā trešdaļu Latvijas dārzu ieskauj dzīvžogi 2
Vairāk nekā trešdaļu jeb 32% Latvijas dārzu ieskauj dzīvžogi, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas rezultāti.
Latvijā dārzu īpašnieku vidū dzīvžogs ierindojas starp populārāko apstādījumu pamatelementiem.
Turpretī mauriņš ir populārākā dārzu daļa – 87% aptaujas dalībnieku, kuriem pieder kopjama āra teritorija, norāda, ka viņu īpašumā ir zāliens. 83% respondentu dārzos ir puķudobes un košumkrūmi, bet 75% dārzu aug arī koki. Savukārt 32% respondentu dārzus rotā dzīvžogi.
Lai koki, krūmi un dzīvžogi augtu skaisti un veseli, tiem nepieciešama pareiza kopšana, tai skaitā, regulāra apgriešana jeb vainaga veidošana. Dārzu īpašnieki Latvijā, kā liecina aptauja, krūmus un kokus pārsvarā apgriež sezonāli – tā dara 77% respondentu. Tikai 10% aptaujas dalībnieku kokus un krūmus griež reizi mēnesī, 13% – retāk nekā reizi mēnesī.
Tāpat dārzu īpašnieku aptauja liecina, ka krūmu un koku apgriešanai vairāk nekā puse jeb 53% respondentu izmanto zāles un krūmu šķēres, 47% – dzīvžoga šķēres, 33% – zaru griezēju, savukārt profesionālus dārza kopējus šim darbam piesaista 4% aptaujāto.
No visiem aptaujātajiem nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% norāda, ka regulāri meklē un lasa informāciju, kā pareizi un kad ieteicams veikt kādu no dārza darbiem. Par galvenajiem informācijas un uzziņu avotiem dārzu īpašnieki izvēlas specializētas mājaslapas un presi, sociālās tīklošanās vietnes “Facebook” interešu grupas, kā arī dārza kopšanas profesionāļu un entuziastu sociālo mediju kontus.
“Ja ir vēlme augiem veidot kādu konkrētu formu, augu apgriešana jāveic regulāri, divas līdz trīs reizes sezonā, tikai tā dārza īpašnieki iegūs vēlamo rezultātu un mazāk traumēs augus,” stāsta “Skaisto Dārzu Darbnīcas” ainavu arhitekte Dace Laiva.
Tāpat viņa norāda, ka pirmo apgriešanu vajadzētu veikt agri pavasarī, otru neilgi pēc Jāņiem, bet trešo – vasaras beigās. Kā arī svarīgi atcerēties, ka dzīvžogu jāsāk veidot uzreiz pēc tā iestādīšanas, nevis jāgaida, kad tas sasniedzis vēlamo augstumu. Regulāri un pareizi apgriežot dzīvžogu, veidosies blīva dabīga “zaļā dārza siena”.
Šādam darbam nepieciešami kvalitatīvi motora instrumenti. Protams, īpaši veikli un meistarīgi speciālisti to izdarīs ar garajām dzīvžoga rokas grieznēm, tomēr tas ir grūts un smags darbs. Izvēloties dārzā augus cirpšanai, noteikti jāpazīst augu sugu īpatnības vai jākonsultējas ar zinošu speciālistu. Ne visas augu sugas pacieš apgriešanu (formu veidošanu) un veido blīvu, stipri zarotu vainagu, kas labi atjaunojas, uzsver Laiva.
“Atšķirībā no žogiem un sētām dzīvžogi sniedz dažādas priekšrocības. Piemēram, dzīvžogiem ir dabiska spēja uztvert piesārņojumu, samazināt troksni, aizsargāt no vēja un nodrošināt savvaļas dzīvniekiem pārtiku un pajumti,” saka tīrīšanas iekārtu ražotāja “Kärcher” pārstāvošā uzņēmuma SIA “Kärcher” valdes priekšsēdētājs Andrejs Masulis.
Dabīgas, brīvas vainagu formas kopšanai kokaugiem pietiek, ja to dara vienu līdz divas reizes sezonā. Nepieciešams izzāģēt vainagā sausos, bojātos zarus, tādus zarus, kas savstarpēji krustojas un rīvējas, pakāpeniski retināt vecos zarus, tā atjaunojot un saglabājot krūmus un kokus, paildzinot to mūžu un dekorativitāti.
Pavasarī ziedošos augus apgriež pēc ziedēšanas, vasaras otrajā pusē ziedošos apgriež agri pavasarī. Ja nepieciešama pamatīgāka krūma atjaunošana vai vainaga retināšana, to dara agri pavasarī. Jo mazāka ir brūce griezuma vietā, jo mazāks ir auga bojājums, infekcijas un rētas lieluma risks. Tādēļ ir svarīgi darbarīki – asas un kvalitatīvas dārznieka šķēres, ass, zāģējamo zaru lielumam piemērots zāģis. Griezuma vietai jābūt līdzenai, rētai pēc iespējas mazai, nedrīkst noplēst auga mizu.
Aptaujā 2022.gada maijā piedalījās 505 respondenti, kuriem pieder kopjama āra teritorija. Aptauju veica pētījumu aģentūras “Norstat” sadarbībā ar tīrīšanas iekārtu ražotāju “Kärcher”.
