APTAUJA. Vai un kā taupāt, lai elektrības un apkures rēķini būtu mazāki? 45
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krišjānis Galiņš Variešu pagastā: “Mana saimniekošana ir atkarīga no degvielas cenas un elektrības cenas. Kāds jau var padomāt – kas viņam nekait, sava māja, mežs, atliek tikai pastiept roku un kurināmais jau sētā.
Bet aizmirst, ka arī malkai vajag degvielu un elektrību, neviens mūsdienās taču nevelk rokas zāģi. Un visi – gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis – uz savas ādas izjūt tos cenas lēcienus. Bet degvielai līdzi danco pārtikas cenas!
Par elektrības cenām negribas pat runāt. Īsti jau neko nevar mainīt, ar humoru prasu – vārīsim tēju ar žagariem? Mans ietaupījums – pamainīju tarifu plānu, elektroenerģiju lietoju diennakts stundās, kad izdevīgāk.”
Irēna Sproģe Salas pagastā: “Mūsdienās nemaz nevar netaupīt! Un vai tad ir bijis tāds laiks, kad apkure bijusi lēta? Pēdējos mēnešos gan par traku, tālāk jau nav kur iet. Ko darīt? Šķiet, visu jau esmu izdarījusi. Logi nomainīti, māja apšūta ar ķieģeļiem, apgaismes spuldzes nomainītas, gāzes apkures režīms tiek regulēts automātiski.
Dienā telpās 21 grāda temperatūra, naktī 18 grādi. Par gāzi noslēgts ilgtermiņa līgums, tāpēc vēl tā dārdzība īsti nav jūtama, droši vien ar februāri būs cita aina. Ģimenē spriežam, ka vajadzētu mainīt apkures veidu, ir taču arī lētāki kurināmie. Bet tehnika arī kļuvusi dārga.
Paliek cerība, ka “Latvijas gāze” ilgi tā nevarēs skrūvēt cenas, paliks bez patērētājiem. Valdība arī nevar gulēt uz ausīm. Vismaz labi, ka premjers uzdevis ekonomikas ministram iesniegt priekšlikumus energoresursu cenu stabilizēšanai un siltuma izmaksu samazināšanai. Var jau būt, ka velns nemaz nav tik melns, kā viņu mālē.”
Laimonis Priedoliņš Rēzeknē: “Cik tad var taupīt! Neslēgsim televizoru, negludināsim kreklu, mazgāsimies ar aukstu ūdeni? Iznāk, ka mums jādzīvo tumsā un aukstumā, jādreb par katru kilovatstundu, par katru radiatoru.
Dažādos līmeņos kaļ dažādus rožainus plānus par nākotni, bet patiesībā vajadzētu pateikt – jātaupa kā kara laikā, kā pēckara laikā. Vienīgi paliek jautājums – kad tad sāksim dzīvot? Ir taču divdesmit pirmais gadsimts!”
