APTAUJA. Vai Latvijas sabiedrība atbalstītu atteikšanos no viena un divu centu monētām? 35
Latvijā atteikšanos no viena un divu centu monētām atbalsta 47% iedzīvotāju, liecina 2024.gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. To iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību monētām pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu atstājamas apgrozībā (42%).
Savukārt 2023.gada rudenī 49% aptaujāto pauda viedokli, ka mazo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības, bet 46% – ka atstājamas.
Vēsturiski augstākais atbalsts eiro centu monētu nominālvērtību pārskatīšanai bija 2022.gada februārī, kad 51% aptaujāto pauda atbalstu iecerei atteikties no viena un divu eiro centu monētām.
Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā noapaļošanu.
Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.
Vai tu atbalsti atteikšanos no viena un divu centu monētām?
Nolūkā samazināt viena un divu centu monētu apgrozību Lietuvā no nākamā gada maija tiks noapaļota pirkumu groza summa
Lai samazinātu apgrozībā esošo viena un divu centa monētu skaitu, Lietuvā no nākamā gada maija preču vai pakalpojumu groza galīgā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiks veikts skaidrā naudā, ceturtdien nolēma Lietuvas Seims.
Par šādiem tiesību aktu grozījumiem nobalsoja 65 deputāti, 20 deputāti bija pret, bet 31 deputāts atturējās.
No 2025.gada maija maksājumiem skaidrā naudā galīgā pirkuma summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem – uz augšu.
Turklāt viena un divu centu monētas netiks izņemtas no apgrozības un tās varēs turpināt izmantot maksājumos.
Noapaļošana netiks izmantota bezskaidras naudas maksājumos, valūtas maiņā, skaidras naudas pārvedumos, skaidras naudas iemaksā un izmaksā.
Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis – Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka izstrādājusi likumprojektu, kas paredz skaidras naudas maksājumus noapaļot līdz pieciem centiem, bet viena un divu centu monētas izņemt no apgrozības.
Arī Igaunijā no nākamā gada plānots samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu. Maksājot skaidrā naudā, veikalos joprojām būs iespējams norēķināties ar viena un divu centu monētām, taču šajās nominālvērtībās atlikums vairs netiks dots, jo iepirkumu groza kopējā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem.
