Aptauja: Vai atbalsti pesticīdu jeb augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā? 24
Kopumā vairākums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā, liecina biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja.
Vaicāti par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā, kopumā 39% Latvijas iedzīvotāju atbalsta augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu lietošanu, lai augus aizsargātu no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm, pilnībā aizsardzības līdzekļu izmantošanu atbalsta 8% respondentu, savukārt drīzāk atbalsta 31%. Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu drīzāk neatbalsta 36%, bet nemaz neatbalsta 15%.
“Runājot par lauku smidzināšanu, dati lielā mērā ir pārsteidzoši. Kaut arī plaši tiek kultivēta ideja, ka sabiedrība ir viennozīmīgi pret augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā, aptaujas dati parāda, ka situācija nebūt tāda nav. Faktiski sabiedrībā nedominē viedoklis par labu vai par sliktu augu aizsardzības līdzekļu lietojumam,” komentēja “Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.
Vai atbalsti pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā?
Viņš arī stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka pēdējos gados dažādas interešu grupas un lobiji lauku smidzināšanu pasniedz kā nepārbaudītu vai nedrošu praksi, teju 40% sabiedrības pauž atbalstu tam, ka augu aizsardzības līdzekļi jālieto, lai pasargātu pārtikas izejvielas no kaitēkļiem un slimībām, nodrošinot tās kvalitāti un uzturvērtību.
“Interesanti arī novērot to, ka Latvijas austrumu reģionos, kur patlaban ir vairāk nekoptas un aizaugušas lauksaimniecības zemes, šīs nesakārtotās platības iedzīvotājus uztrauc būtiski vairāk nekā lauku smidzināšana,” sacīja Zelčš, piebilstot, ka reģionos, kur teju visas aizaugušās platības ir atgrieztas lauksaimniecībā, cilvēkus vairāk sāk uztraukt lauku smidzināšana, tomēr caurmērā gan primārais uztraukums lauku iedzīvotājiem ir ceļu stāvoklis un nekoptās platības.
Aptaujas dati norāda, ka vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% iedzīvotāju būtu gatavi iegādāties augu valsts produktus, kas iegūti no šķirnēm, kuras ir veidotas selekcijā, augus ģenētiski modificējot, ja tādā veidā lauksaimniekiem būtu iespējams būtiski samazināt pesticīdu izmantošanu augu aizsardzībai no kaitēkļiem un slimībām, turpretī kopumā 57% nebūtu tam gatavi.
Zelčs skaidroja, ka Eiropas Zaļais kurss ir nospraudis ambiciozus mērķus lauksaimniecībā, tostarp jāmazina augu aizsardzības līdzekļu lietojums un mēslojuma daudzums, taču jāsaglabā un jākāpina produkcijas apjoms. “Tās ir divas lietas, kuras viena otru izslēdz,” uzsvēra valdes priekšsēdētājs.
Tomēr viņš arī norādīja, ka Zaļajā kursā tiek runāts par jaunu gēnu tehnoloģiju ieviešanu Eiropas lauksaimniecībā, kur “jaunā selekcijas metode” potenciāli atļautu vienas sugas ietvaros veikt gēnu pārneses. “Ne gluži kā Amerikā, kur dārzenī var ievietot dzīvnieka gēnu, bet piezemētāk – no viena tomāta pārnest atsevišķas īpašības uz citu tomātu,” minēja Zelčs.
Viņš piebilda, ka tādējādi būtu iespējams ātri radīt augstražīgas šķirnes, kuras reizē ir arī, piemēram, slimību noturīgas, kā rezultātā nebūtu nepieciešama sēņu slimību ierobežošana ar fungicīda smidzināšanu. Pēc biedrības valdes priekšsēdētāja paustā, arī vides organizācijas Eiropā uz šādu scenāriju raugās gana optimistiski, taču veiktās aptaujas dati norāda, ka Latvijas sabiedrība to nevēlas.
SKDS aptauja veikta 2020.gada septembrī, tiešajās intervijās respondentu dzīvesvietās aptaujājot 2024 iedzīvotājus visā Latvijā.
Biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” izveidota, lai veidotu dialogu ar sabiedrību, kliedētu dezinformāciju par nozari un atklāti runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu.
Biedrības mērķis ir publiskajā telpā izplatīt uz zinātniskiem pamatojumiem balstītu informāciju par lauksaimniecības nozari Latvijā un Eiropas Savienībā. Biedrība apvieno nozari kopīgai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, veicinot lauksaimniecību kā ilgtspējīgu un Latvijas ekonomikai stratēģiskas nozīmes nozari.
Kā liecina “Firmas.lv” dati, biedrība reģistrēta 19.februārī.
