Aptauja: Starp ikdienas maltītēm ēd 70% iedzīvotāju 0
Latvijā 70% iedzīvotāju ēd arī starp ikdienas maltītēm, liecina kompānijas “Nestle Baltics” veiktās aptaujas dati
Tostarp, pēc aptaujas datiem, starp brokastīm un vakariņām Latvijas iedzīvotāji ēd augļus, riekstus, šokolādi, smalkmaizītes, dzer kafiju, bet starp pusdienām un vakariņām – dārzeņus, augļus, kafiju, piena un jogurta produktus.
Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka ir arī iedzīvotāji, kuriem patīk ēst nakts vidū – šādi rīkojas galvenokārt iedzīvotāji vecumā no 36 līdz 45 gadiem un visbiežāk vīrieši, izvēloties gaļas produktus, sviestmaizes un brokastu pārslas.
Aptaujā arī secināts, ka 82% iedzīvotāju neizlaiž brokastis un 91% tās ēd mājās. Galvenie iemesli, kāpēc pārējie – 18% – izlaiž rīta maltīti, ir sajūta, ka vēl ēst negribas, vai laika trūkuma dēļ. Populārākā brokastu izvēle ir siera produkti un olu ēdieni, kā arī sviestmaizēs izmantotās sastāvdaļas (sviests, maize), savukārt putras, brokastu pārslas, augļi un dārzeņi tiek patērēti retāk.
Tāpat aptaujā secināts, ka 11% respondentu atsakās no pusdienām. Gandrīz puse no pusdienu neēdājiem kā galveno šķērsli maltītei minējuši laika trūkumu, vienlaikus atzīstot, ka dienas laikā patērē uzkodas. Savukārt 27% apgalvojuši, ka nejūt vajadzību pusdienot.
Visbiežāk pusdienās aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ēd zupu (54%), sātīgus gaļas ēdienus (51%), salātus un dārzeņus (50%) mājputnu gaļas ēdienus (39%), kā arī tradicionālos latviešu ēdienus (38%). Ātrās ēdināšanas iestāžu piedāvājumus pusdienās izvēlas 4% iedzīvotāju.
Apkopotie dati arī liecina, ka 96% Latvijas iedzīvotāju vakariņas ir obligāta ēdienreize, un visbiežāk tās tiek ēstas mājās – 97% gadījumu. Vienlaikus 4% aptaujāto norādījuši, ka vakariņas neēd, jo galvenokārt nejūt nepieciešamību vakariņot vai ierodas mājās pārāk vēlu.
Starp iecienītākajām maltītēm vakariņām līderpozīcijās ierindojas salāti un dārzeņi, otrajā vietā – karstie gaļas un putnu gaļas ēdieni, kam seko latviešu tradicionālie ēdieni, piemēram, cūkgaļas karbonāde ar piedevām.
Aptauja veikta tiešsaistes intervijas veidā. Tajā tika aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri pārtiku pērk vismaz reizi divās nedēļās. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondentu.
