Aptauja: sievietes Latvijā daudz vairāk piedzīvo stresu nekā vīrieši 0
89% sieviešu pēdējā pusgada laikā ir piedzīvojušas stresa situācijas; vīrieši nedaudz mazāk – 78%. Sievietēm visbiežāk stresu izraisa sajūtas un emocijas (66%), kā arī pārdzīvojumi darbā (56%), liecina aptauja „Kas Latvijas iedzīvotāju dara laimīgu?”. Pēc sieviešu domām, biežāk stresu piedzīvo tie cilvēki, kuri neizrāda savus pārdzīvojumus citiem. Savukārt vīriešiem ir viedoklis, ka stresu vairāk piedzīvo tie, kuri r emocionāli trausli. Tā vai citādi – stress nelabvēlīgi ietekmē ne tikai mūsu fizisko labsajūtu, bet arī spēlē lielu lomu darba jomā – 46% sieviešu un 40% vīriešu norāda, ka piedzīvotais stress nozīmīgi ietekmē darba vietā. Risinājumi?
Atpazīst, bet tomēr izvēlas „citas metodes”
Lai arī 75% sieviešu uzskata, ka prot atpazīt stresa pazīmes, speciālisti, izvērtējot aptaujā sniegtās atbildes, norāda, ka tomēr tā nav, un par to liecina veidi, kā daiļa dzimuma pārstāves ar to cīnās. Sievietes izvēlas divus galvenos veidus – 24% sieviešu lieto alkoholu; 43% – tiekas ar tuviem cilvēkiem. Vīriešiem ir līdzīgi, tomēr stiprais dzimums vairāk nekā sievietes izvēlas lietot alkoholu (58%). „Liela daļa, lai cīnītos ar stresu, lieto alkoholu, smēķē, vienlaikus paužot nostāju, ka ar stresu jācīnās pastaigājoties svaigā gaisā, atpūta sports utt.. Cilvēki zina, kā cīnīties ar stresu, bet viņi to nedara. Kāpēc? Cilvēkiem bieži ir atrunas un slinkums cīnīties ar stresu. Jāatrod lietas, kuras darīt bez liela finansiālā ieguldījuma. Svarīgi cilvēkiem dot nelielu impulsu, konsultāciju, vadlīnijas par viņu psihisko veselību. Tas varētu būt labākais risinājums,” skaidro RSU Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts Artūrs Ancāns.
Jāiemācās vadīt
Stress šodien ir pilnīgi neatņemama ikdienas un dzīves sastāvdaļa, tāpēc nav nepieciešams „cīnīties ar vējdzirnavām”, bet gan jāiemācās ir ar to sadzīvot un stresu pārvaldīt. Tas vien, ka 57% sieviešu darbā piedzīvoto stresu nes uz mājām un ka 54% mēdz atklāt pārējiem to, ka piedzīvo stresu, ir rādītājs, par ko aizdomāties. „Cilvēkiem jācenšas uzdot sev jautājumu – kā es jūtos un jāpaskatās uz sevi. Kāpēc pēc cilvēku uzskatiem, lai cīnītos, ar stresu jāsporto, aktīvi jāatpūšas, bet indivīds lieto alkoholu. Vai tiešām tas palīdz? Jādara tas, kas gada laikā tev palīdz cīnīties ar stresu. Tas diez vai būs alkohols. Varbūt ir jāsporto? Cilvēki vēlas panaceju, bet ir daudz jāstrādā pašam ar sevi, jāiemācās stresu pārvaldīt,” norāda RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts Artūrs Miksons.
Viens solis līdz depresijai
Speciālisti norāda, ka piedzīvojot stresu ilgstoši un nemēģinot tikt ar to galā, ir viens solis līdz depresijai, tāpēc aicina ikvienu ieklausīties sevī, izmantot veidus, kā ar to sadzīvot un situāciju uzlabot. Tas ir kļūdains mīts, ka depresija ir nenozīmīga slimība. Sekas var būt neatgriezeniskas un graujošas, tāpēc speciālisti aicina „mest slinkumu pie malas” un atrast laiku, lai ieklausītos sevī. „Jautājums par īstermiņu un ilgtermiņu. Jāatrod tas, kas ilgtermiņā palīdzēs cīnīties ar stresu un sakārtot dzīvi. Jāmācās atpūsties un vadīt stresu. Bet tam ir jāvelta laiks, nav brīnumreceptes, kas palīdzēs, jāstrādā ar sevi. Jāsaņemas un jāsāk darīt. Ir jāapstājas un jāpadomā – kur es skrienu? Jāvelta laiks sev. Jāapstājas un jāapskatās uz sevi, nebaidīties doties meklēt palīdzību pie speciālista,” skaidro Klīnisko psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Marija Ābeltiņa.
Līdzīgu nostāju pauž arī ģimenes ārste Inga Zemīte: „Cilvēki ir slinki, mēs visi esam slinki. Tendēti un neizdarīšanu. Svarīgi skatīties uz sevi ne citiem. Bieži mēs noveļam atbildību un to neuzņemamies par sevi. Meklējam citos atrunas un vainu. Jāpiedod sev, neskatīties uz citiem, uzņemties atbildību par sevi un sākt darīt”.
