Aptaujā par “Rail Baltica” reģionālo staciju nosaukumiem iesniegti gandrīz 150 000 priekšlikumi 8
Aptaujā par topošās “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas 16 reģionālo staciju nosaukumiem iesniegti kopumā 149 755 priekšlikumi, liecina “Rail Baltica” ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” publiskotā informācija.
“Eiropas Dzelzceļa līniju” pārstāve Rita Voronkova aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ “Eiropas dzelzceļa līnijas” plāno apkopot visus kampaņas datus un tad kopā ar ekspertiem līdz novembra beigām tos izvērtēt. Pēc tam tiks gatavots iesniegums Satiksmes ministrijai, kura attiecīgi pieņems gala lēmumu, apstiprinot reģionālo staciju nosaukumus.
Voronkova pastāstīja, ka kampaņa pamatā tika veikta sociālajos tīklos. Kampaņas ekspertu darbs un publiskā aptauja kopā izmaksāja nepilnu 21 000 eiro.
Visaktīvāk cilvēki iesaistījušies Torņakalna stacijas nosaukuma veidošanā – saņemti 10 500 balsojumu vai priekšlikumu.
93% no Baldones balsotājiem atbalstījuši Baldones un attiecīgi Vangažu balsotāji – 88% Vangažu nosaukumu. Vismazāk balsotājiem paticis Baldones alternatīvais nosaukums Mašenkalns (7%) un Jaunmārupei ierosinātais Neriņa (9%).
Vismazāk jaunu priekšlikumu iesniegts Imantas stacijas citam nosaukumam, liekot domāt, ka balsotāji būtu apmierināti ar nosaukumu “Imanta”, bet visvairāk priekšlikumu – kopā 1681 – ticis Salaspils stacijas nosaukumam, visvairāk balsotāju atbalstījuši nosaukumu “Salaspils” (77%), piedāvāts pieturu dēvēt arī, piemēram, par “Ako”, “Saulkalne” vai “Daugava”.
“Eiropas Dzelzceļa līnijas” infrastruktūras pārvaldības direktors Artūrs Caune, pauž, kasabiedrības ieinteresētība piedalīties projektā ļauj sajust, ka “Rail Baltica” ir Latvijā gaidīts projekts. “Nodotās balsis par konkrētās stacijas nosaukumiem tiks apkopotas un izvērtēts, kurš ekspertu vai iedzīvotāju rosinātais nosaukums būtu vispiemērotākais,” norāda Caune, skaidrojot, ka kritēriji ir atbilstība stacijas atrašanās vietai, vēsturiskai vai kultūras nozīmībai, kā arī labskanībai latviešu un svešvalodā.
Tāpat ir svarīgi, ka jaunais stacijas nosaukums iekļaujas kopējā sabiedriskā transporta maršrutu tīklā un palīdz pasažieriem viennozīmīgi orientēties.
“Mēs plānojam pielietot tā saukto dubulto nosaukumu stacijām, piemēram, Rīgā, lai pasažieriem, jo īpaši ārvalstu ceļotājiem, ir skaidrs, ka konkrētā stacija atrodas Rīgā. Arī ārpus Rīgas izkatīsim vairākus gadījumus, kad būtu lietderīgi piemērot dubulto staciju nosaukumu.
Viens, vispiemērotākais, stacijas nosaukums, tiks iesniegts par dzelzceļa staciju nosaukumu piešķiršanu atbildīgajā – Satiksmes ministrijā, kas pieņems gala lēmumu par jauno staciju nosaukumu piešķiršanu, un turpmākajās “Rail Baltica” dzelzceļa projekta stadijās – par stacijas atvēršanu vilcienu satiksmei,” skaidro Caune.
Aptaujas veidotājas, radošās aģentūras “Adell” pārstāvis Varis Lāzo pauž, ka diezgan lielā daļā balsojumu redzams, ka cilvēki nevēlas neko sarežģīt un grib, lai stacija tiktu saukta tuvākās lielās pilsētas vārdā, piemēram, Bauska, Salacgrīva, Ķekava utt.
“Lai gan sociālās tīklošanas vietnēs ir jūtams sabiedrības noskaņojums un vērojamas sakāpinātas emocijas, tomēr šīs aptaujas balsotāji ir bijuši ļoti atbildīgi. Savos priekšlikumos tie pamatā norobežojušies no esošā laika emociju paušanas un vairāk koncentrējušies uz loģiskiem staciju nosaukumu piedāvājumiem.” norāda Lāzo.
Vietām, kur pieturēs “Rail Baltica” reģionālie vilcieni, tika izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti.
Staciju nosaukumus izstrādāja pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.
“Rail Baltica” pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā, un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.
Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
