Aptaujā noskaidrots, vai Latvijas iedzīvotājus satrauc otrais Covid-19 pandēmijas vilnis 3
Kopš maija Latvijas iedzīvotāju vidū turpina mazināties satraukums par Covid-19 radīto situāciju, un augustā vīrusa radītā situācija satrauca 28% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati.
Martā Covid-19 radītā situācija uztrauca 66% cilvēku, savukārt maijā – 43%.
“Kantar” informēja, ka sabiedrībā šobrīd vērojams vienmērīgs viedokļu sadalījums starp tiem, kurus Covid-19 radītā situācija satrauc, un tiem, kurus koronvīrusa radītā situācija nesatrauc.
No aptaujātajiem Covid-19 satrauc – 28%, nesatrauc – 35%, bet vienaldzīga attieksme ir 37% aptaujāto.
Vienlaikus aptaujā iegūtie dati liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju satrauc otrais pandēmijas vilnis un ārkārtējās situācijas iespējamā atgriešanās.
Mazinoties ārkārtas situācijas ierobežojumiem, iedzīvotāji arvien biežāk atzinuši, ka Covid-19 neietekmē viņu ikdienu. Ja martā to iedzīvotāju skaits, kuru ikdienu ietekmēja pandēmija, bija 67%, tad maijā tie bija 56%, bet augustā – 31%.
Iegūtie dati liecina, ka būtiska ietekme uz kopējo pozitīvo noskaņojumu ir arī tam, ka Latvijā cilvēki salīdzinoši mazāk nekā citviet pasaulē uztraucas par savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli. Nemainīgi kopš marta 66% iedzīvotāju savu mājsaimniecības finansiālo stāvokli vērtē kā labu.
Tajā pat laikā pasaulē iedzīvotāji vairāk uzmanības pievērš finanšu plānošanai un izjūt satraukumu par pandēmijas ietekmi uz finansiālo stāvokli, informēja “Kantar”.
Iedzīvotāju aptaujā arī noskaidrojies, ka 43% Latvijas iedzīvotāju vēlas atgriezties pie ikdienas dzīves, kāda tā bija pirms pandēmijas. Jaunā lietu kārtība salīdzinoši biežāk patīk un pie tās pieturēties vēlētos jaunāka gadagājuma cilvēki – vecuma grupās no 18 līdz 34 gadiem.
Lai justos droši un atgrieztos normālā ikdienas dzīvē, 35% Latvijas iedzīvotāju par būtisku uzskata iespēju vakcinēties pret Covid-19. Savukārt līdz 25% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri gatavi turpināt sociālo distancēšanos. Maijā distancēšanos bija gatavi ievērot 32%.
Tāpat atklājies, ka Covid-19 radītie apstākļi, ierobežojumi un kopējā globālā situācija pasaulē par un ap vīrusu ir radījusi izmaiņas sabiedrības attieksmē un emocionālajā noskaņojumā.
Atklājies, ka 39% iedzīvotāju arī turpmāk centīsies izvairīties no liekas pulcēšanās un burzmas, salīdzinoši biežāk šādi plāno rīkoties sievietes un cilvēki, kuri atbalsta, ka noteikumi un ierobežojumi tiek noteikti valdības līmenī.
43% aptaujāto arvien lielāku uzmanību plāno veltīt tuviem cilvēkiem un savstarpējām attiecībām, savukārt 38% plāno piešķirt lielāku nozīmi dzīves un mirkļu baudīšanai, kamēr 33% cenšas līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi.
