Aptauja: Liela daļa iedzīvotāju nezina, kā atpazīt norēķiniem drošu interneta lapu 0
Divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos, bet 20% krāpnieku noskatīto upuru arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus, liecina “Swedbank Finanšu institūta” veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākoties viltus piedāvājumi tiek saņemti e-pastā (45%), savukārt sociālajos tīklos un telefonu zvanu formātā – divkārt retāk.
Lai arī katrs trešais iedzīvotājs (36%) norāda, ka ar krāpnieciskām ziņām nav saskāries, tas daļā gadījumu skaidrojams ar zemāku spēju tos atpazīt.
Par to liecina padziļinātas atbildes uz jautājumiem par datu drošību digitālajā vidē.
Pēc aptaujas datiem, redzams, ka 64% iedzīvotāju nezina, kā atpazīt norēķiniem drošu interneta lapu.
Turklāt katrs piektais (21%) balstās maldīgos priekšstatos, domājot par šādas interneta lapas drošuma atpazīšanas pazīmēm.
Kopumā vien ceturtā daļa iedzīvotāju jūtas pilnībā zinoši un kompetenti jautājumos par finanšu drošību internetā, un tikai trešā daļa ir pilnībā pārliecināti, ka pietiekami sargā savu personisko informāciju.
Lai gan 79% aptaujāto ir pilnīgi pārliecināti, ka banka nekad neprasīs e-pastā atklāt personisku informāciju, tai skaitā internetbankas piekļuves kodus, 21% iedzīvotāju tomēr daļēji vai pilnībā pieļauj, ka banka varētu to darīt, tādējādi pakļaujot sevi riskam kļūt par krāpniecības upuri.
“Iedzīvotāji, kuri kaut reizi ir saskārušies ar krāpniecību, veicot atsevišķas darbības, ir modrāki nekā tie, kam šādas pieredzes nav. Viņi biežāk velta laiku tam, lai regulāri pārbaudītu bankas kontus un ziņotu par pamanītām aizdomīgām darbībām, ir piesardzīgāki, publicējot personisku informāciju sociālajos tīklos, bet naudas pārskaitījumus veic norēķiniem drošās vietnēs. Diemžēl lielai daļai sabiedrības ir būtiski zināšanu robi jautājumos, kas skar drošību internetā, tādēļ pastāv risks kļūt par potenciāliem krāpšanas upuriem,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Vērtējot naudas summu, no kuras, kļūstot par upuri, Latvijas iedzīvotājiem nācies šķirties, lielākoties zaudējumi bijuši nelieli – līdz 50 eiro.
Tikai 8% atzinuši, ka šķīrušies no 50–500 eiro, bet vēl 3% par savu neuzmanību saskarē ar krāpniekiem samaksājuši summas, kas lielākas par 500 eiro.
Biežāk krāpnieciskiem piedāvājumiem atsaukušies iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī seniori vecumā pēc 60 gadiem.
“Lai arī naudas ziņā individuāli zaudētās summas nav vērtējamas kā satraucoši lielas, tomēr tendence, ka lielākus vai mazākus finansiālus zaudējumus piedzīvojis katrs piektais aptaujātais, norāda uz problēmas plašumu,” atzīst E. Kropa.
Kopsummā krāpnieku ieguvums ir ievērojams, un ir skaidrs, ka naudu izkrāpšanas mēģinājumu skaits nākotnē nemazināsies.
“Tas noteikti nav pamats izvairīties no aktivitātēm digitālajā vidē, bet gan drīzāk apzināties potenciālos riskus un ievērot pienācīgu piesardzību. Ne mazums gadījumos tieši lietotāja vērības trūkums un pat vieglprātība ir krāpnieku trumpis,” atzīmē E. Kropa.
Tāpat novērots, ka finanšu krāpniecības gadījumos iedzīvotāji salīdzinoši reti vēršas pie dažādām institūcijām: vairumā gadījumu tie, kas krāpniecisku darbību rezultātā ir zaudējuši naudu, šajā informācijā gan padalās ar tuviem cilvēkiem.
Bet daudz retāk iedzīvotāji vēršas pie plašākas sabiedrības vai iestādēm, tostarp policijā vai bankā – to dara vien apmēram piektā daļa cietušo.
Iedzīvotāju aptauju veicis “Swedbank Finanšu institūts” sadarbībā ar “Snapshots” 2019. gada aprīlī un maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
