Aptauja: Laukos vēlas vairāk atbalsta mazsaimniekiem un zināšanām 0
Nākotnes ES Kopējai lauksaimniecībai vairāk jāatbalsta mazās un vidējās saimniecības, kam pietrūkst līdzekļu pamatkapitāla atjaunošanai, kā arī jāfinansē zināšanu apguve un konsultāciju pakalpojumi, tā uzskata lauksaimnieki, kuri piedalījās LLKC un Zemkopības ministrijas rīkotajā aptaujā par Eiropas Komisijas priekšlikumiem nākotnes lauksaimniecības politikai.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar ministriju no 7.jūnija līdz 10. jūlijam veica lauksaimnieku aptauju par Eiropas Komisijas 1.jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz 10.jūlijam aptaujas anektu bija aizpildījuši vairāk 1080 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz un, kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.
Dati rāda, ka aktīvākie viedokļa paudēji ir vecumā no 40–64 gadiem, otra aktīvākā grupa – no 25 līdz 40 gadiem. No reģioniem visvairāk uz jautājumiem atbildējuši vidzemnieki, tad – latgalieši un kurzemnieki. Mazaktīvākie ir zemgalieši.
Vienādi aktīvi ir augkopības, lopkopības un citās nozarēs strādājošie. No aptaujas dalībniekiem 62% strādā konvencionāli, 38% – bioloģiski. Visaktīvākiem bija mazie saimnieki (40% aptaujas dalībnieku), kam ir 5–30 hektāri (ha) zemes, nākamā lielākā grupa (34%) bija uz 30–250 ha saimniekojošie. Jūlija pirmajās dienās pieauga lielāku saimniecību īpašnieku aktivitāte, mainot spēku samēru – 39% dalībnieku ir tādi, kas saimnieko uz 30-250 ha, virs 250 ha saimniekojošie ir 12,7%. Mazo saimniecību pārstāvji – 48%.
Jautājumos, kur skarta taisnīgāka maksājumu sadale, vairākums atzīst, ka nepieciešams vairāk atbalstīt mazās saimniecības un ierobežot atbalsta apjomu lielajām vai nu nosakot griestus (EK piedāvā ne vairāk kā 100 000 eiro vienai saimniecībai) vai, piemērojot procentuālu samazinājumu, pārsniedzot noteiktu atbalsta summu.
Populārs ir viedoklis, ka jāievieš pārdalošais maksājums, par pirmajiem hektāriem maksājot augstāku likmi. Vairums uzskata, ka ES maksājumi pienākas tikai tiem, kas aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību.
Paužot viedokli par atbalsta intensitāti investīciju projektiem, 86% ir par to, ka mazajām saimniecībām tā jānosaka ievērojami lielāka nekā lielajām, kā arī jānoteic atsevišķas “aploksnes” finanšu sadalē mazajiem un lielajiem.
Arguments – lielās jau sen modernizējušās un “uzsitušas roku” ES naudas apgūšanā un kļuvušās teju atkarīgas no ES naudas injekcijām, kamēr mazajiem pieeja finansējumam ir krietni apgrūtināta pat elementārai pamatlīdzekļu atjaunošanai. Kopumā 70% aptaujas dalībnieku uzskata, ka jānosaka maksimālais atbalsta apjoms vienam atbalsta saņēmējam periodā – ne vairāk kā 500 000 eiro.
Aptaujas dalībnieki uzskata, ka investīciju atbalstu nevajadzētu piešķirt tikai specifisku mērķu, piemēram, vides sargāšanas, sasniegšanai. Dominē sekojošas vakjadzības pēc atbalsta – taktortehnika un augsnes apstrādes tehnika, ražošanas iekārtas, noliktavas, tehnikas novietnes.
EK priekšlikumos daudzas jomas skartas ar prasībām zemniekiem ieviest tādas saimniekošanas tehnoloģijas, kas saudzē klimatu, saglabā dabu un ainavu. Vairums atzīst, ka to var panākt, ieguldot attiecīgās tehnoloģijās un Eiropai par to jāmaksā.
Vaicāti par to, vai saimniecības tālākai attīstībai nepieciešamas zināšanas, vairāk nekā 85% saka, ka jā. Praktiskas un teorētiskas apmācības, demonstrējumu saimniecību plašāka ierīkošana un citu saimniecību piemēru aplūkošana.
Jautāti, kam nepieciešams atbalsts, lai nodrošinātu tirgu ar vietējo pārtiku, 26% norāda – vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, 25% – mājražotājiem, 19% saka, ka bioloģiskajiem ražotājiem, bet 14% domā, ka nepieciešams atbalsts augstas pievienotās vērtības produktiem. Tikpat populārs ir viedoklis, ka palīdzētu atbalsts savas tirdzniecības vietas izveidei.
Kā noturēt jauniešus laukos? 34% saka, ka to var izdarīt ar atbalstu samniecību pārņešanai, bet 23% – ka ar atbalstu izglītībai un konsultācijām. Piektā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka nepieciešams finansējums gan saimniecību pirkšanai gan īpašiem kredītiem.
Vertējot iespējas veidot plaukstošus lauku apvidus, aptaujas dlībniekie norāda ka primārā vajadzība ir normāli ceļi.
Aptaujas dati arī parāda, ka joprojām nav kārtības ar uztveri par to, kā mazināt dažādus nozares riskus. EK deklarējusi, ka jaunajā periodā valstīm risku vadības sistēmas ieviešana būs obligāta nevis kā līdz šim izvēlas kārtā. Šajā jautājumus mazākums ir tādu, kas pieļauj daļu no ES maksājumiem veltīt tam, lai grūtos laikos būtu līdzekļi, no kā pašiem saņemt atbalstu. Vairums uzskata – vienotu sistēmu nevajag, kas grib, lai apdrošinās. Gan jau sliktos laikos Eiropa (tātad – ES nodokļu maksātāji) par skādi samaksās. Šī ir joma, kur domāšanu nāksies mainīt un rēķināties ar dalību risku vadības sistēmā.
Vairāk par kopējo lauksaimniecības politiku lasiet šeit
