Aptauja: Krievijā izplēn prieks par Krimas anektēšanu 4
Krievi sākuši apjēgt Krimas aneksijas negatīvās sekas, liecina Levadas centra veiktās aptaujas rezultāti.
Kā ziņo Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls “Doždj”, kopš pavasara mazinājies krievu prieks par Krimas anektēšanu. Mazinājies arī atbalsts valdības agresijai pret Ukrainu, kā arī sarucis to cilvēku skaits, kuri ir gatavi samazināt savus ienākumus, lai finansētu jauniegūto teritoriju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka četru mēnešu laikā no 23% līdz 16% mazinājies to respondentu skaits, kuri priecājas par Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā. Krities ir arī to cilvēku skaits, kuri atbalsta šo valdības lēmumu – martā to atbalstīja 47%, bet tagad jau tikai 40%.
Viedokli, ka aneksija iemieso taisnīguma triumfu, atbalsta un lepnumu par valsti izjūt attiecīgi 30 un 37% aptaujāto, un kopš marta šī proporcija nav mainījusies. Arī to cilvēku skaits, kas aneksiju vērtē negatīvi, palicis nemainīgs – 9%.
Aptauja veikta no 22.augusta līdz 25.augustam, intervējot 1600 respondentus 134 apdzīvotās vietās 46 reģionos. Pieļaujamā kļūdas robeža nepārsniedz 3,4%.
Kopš pavasara arī mainījušies aptaujāto uzskati par to, kā paši ukraiņi uztver pussalas atņemšanu, un krievi sāk apzināties Ukrainā augošo nepatiku pret Krieviju.
Martā 17% uzskatīja, ka kaimiņvalstij nav negatīvas attieksmes pret Krieviju. Augustā tāds uzskats bija jau tikai 9% krievu. 23% uzskata, ka šāds Maskavas solis izsaucis naidīgu attieksmi tikai pret Krievijas valdību, bet 38% tomēr atzīst, ka ukraiņi neieredz Krieviju kopumā. Martā šāds viedoklis bija attiecīgi 18% un 24% respondentiem.
Tomēr par sliktu ukraiņiem mainījies krievu viedoklis par to, kam Krima patiesībā pieder.
Martā 14% uzskatīja, ka Krimai jāpaliek Ukrainas sastāvā, bet augustā tāds uzskats palicis tikai 4% aptaujāto. To skaits, kas atbalsta uzskatu, ka tai ir jābūt pilnīgi neatkarīgai valstij, ir pieaudzis no 11% līdz 15%. Arī to skaits, kas ir pārliecināti, ka Krimai jābūt Krievijas sastāvā, pieaudzis no 64% līdz 73%.
Tajā pašā laikā kopš pavasara ievērojami mazinājusies krievu gatavība ierobežot savus ienākumus, lai valdība spētu finansēt pussalas pievienošanu.
Sociologi aptaujātos informējuši, ka Krimas aneksijas finansēšanai būs nepieciešams papildu finansējums, kas prasīs algu un pensiju pieauguma ierobežošanu, sociālo programmu sašaurināšanu un cenu celšanu. Martā ar to nebija gatavi samierināties tikai 19% respondentu, taču tagad tam “pilnīgi nepiekrīt” jau 28% krievu.
