APTAUJA: Ko aizejošais gads jums ir iemācījis vai atklājis no jauna? 3
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Māra Svīre Rīgā: “Šajā gadā īpaši izjutu, ka grūtā brīdī vislabāk palīdz darbs. Man atkal jauna grāmata. Protams, ir gandarījums, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis laiks mums it kā atvēris acis un beidzot esam sapratuši – vairāk jālasa!
Pārdomas un iegūtās atziņas taču stiprina. Patiesībā tā taču ir laime, ka mums ir iespēja paskatīties sevī un savos mīļajos cilvēkos ar mīlestību un – piedodot. Katrs gads kaut ko iemāca, bet šis, varbūt mums pašiem to nemaz neapzinoties, ir iemācījis un atklājis vairāk. Vispirms to, ka arī ikdienā var palūkoties dziļāk, plašāk, mierīgāk.”
Edīte Endola Liepājā: “Šogad notika jau sestais pasaules diktāts latviešu valodā. Piecus gadus man kā skolotājai bija tas gods labot citu uzrakstītos darbus, šogad sakarā ar attālināto pieeju tādas iespējas vairs nebija, tāpēc nolēmu pati piedalīties rakstīšanā.
Patīkams pārsteigums – Liepājas pilsētas pašvaldība man pieveda klāt dāvanu par sekmīgo startu. Tas ir ļoti svarīgi – lai vietējā vara prastu pateikt paldies iedzīvotājiem.
Sevi arī jāaudzina – lai cik tu gudrs kādā nozarē būtu, derīgi ir ne tikai citus mācīt un pārbaudīt, bet arī ļaut, lai citi tevi izvērtē.
Skolas dzīvē, protams, aizejošais gads ienesis lielas izmaiņas, attālinātais darbs no skolotājiem prasa ļoti daudz, neticēju, ka tik īsā laikā spēšu apgūt jaunās tehnoloģijas. Tāpēc jo lielāks gandarījums. Bet reizē arī bažas, kas būs ar eksāmeniem, pašlaik valda neskaidrība, kā un kad tie notiks. Nav labi, ka cieš izglītības kvalitāte.”
Jānis Bite Sēlpils pagastā: “Galvenā atziņa – dzīvei bija pārāk straujš temps, labi, ka nu esam stingrākos rāmjos ielikti, sevis vērtēšana – tas ir ceļš uz labāku sabiedrību. Nevar braukt uz ārzemēm? Bet savās domās taču varam paceļot! Darbs ar sevi – tas ir pats svarīgākais darbs. Un tad jau labi būs.”