Aptauja: katrs ceturtais Latvijas seniors neprot norēķināties ar maksājumu karti 0
Vidēji katrs ceturtais Latvijas seniors neprot norēķināties ar maksājumu karti, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un pētījuma centra SKDS bērnu un mazbērnu aptauja par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.
Komercbanku asociācijā norādīja, ka tādējādi Latvijas seniori nevar racionāli sagatavoties eiro ieviešanai, jo pareizākā un ērtākā rīcība ir ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti – 23% senioru to nevarēs darīt valūtas maiņas laikā, jo trūkst zināšanu un pieredzes.
“Aptauja parāda, ka salīdzinoši daudzi vecākās paaudzes cilvēki nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu. Diemžēl apjomīga skaidras naudas izmantošana pārejas procesā rada vairākus riskus cilvēku un naudas drošībai. Dodoties svētku brīvdienās pie tuviniekiem, aicinu parūpēties par savējiem, aizejot līdzi iemaksāt skaidro naudu bankomātā vai sākotnēji esot klāt norēķinu veikšanā ar karti. Vecāki un vecvecāki nav dzimuši tehnoloģiju laikmetā, un elektroniski darījumi viņiem nešķiet pašsaprotami, tāpēc ir svarīgi ne tikai izstāstīt pareizo rīcību, bet arī to parādīt,” klāstīja LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Pēc aptaujas datiem, katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. Savukārt 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā.
Trešdaļa (34%) bērnu un mazbērnu domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā skaidro naudu ieskaitīs bankas kontā un veiks bezskaidras naudas norēķinus, bet 11% skaidro naudu bankas kontā neieskaitīs, tomēr veiks bezskaidras naudas norēķinus. Savukārt 16 % uzskata, ka nauda ir ieskaitīta kontā, bet bezskaidras naudas norēķini netiks veikti, bet 14% domā, ka skaidrā nauda netiks ieskaitīta kontā un arī bezskaidras naudas norēķini netiks veikti.
Tikmēr trešdaļa iedzīvotāju (30%) domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā neizmantos bezskaidras naudas norēķinus. Galvenie iemesli tam ir nevēlēšanās mainīt esošos paradumus (38%), kā arī zināšanu un pieredzes trūkums (23%).
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS no 2013.gada 30.oktobra līdz 4.novembrim. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 74 gadiem, kuri uztur kontaktu ar saviem vecākiem vai vecvecākiem.
Latvijā eiro ieviesīs no 2014.gada.
