Aptauja. Kā vērtējat Saeimā pieņemto iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādu atlaišanu? 1
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdis Dzenis Ogres novadā: “Uzreiz vairāki jautājumi. Paredzēts, ka bankas varēs vienpusēji dzēst kredītus, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008. gada beigām nekustamā īpašuma iegādei, – ar nosacījumu, ka saistību atmaksa bijusi nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku un parādnieks vai ķīlas devējs zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Tas galvenais jautājums – kuri būs tie, kas pateiks, vajag dzēst vai nevajag dzēst? Un vai dzēšana nebūs signāls, ka arī vīrusa krīzē ietaisītos parādus varēs neatmaksāt? Izskatās, daudzi nesaprot vecā latviešu teiciena “parāds nav brālis” būtību.”
Mārtiņš Daģis Pļaviņu novadā: “Es biju viens no tiem parādniekiem, es arī varēju gaidīt, ka bankas atlaidīs, taču man nelikās godīgi sākt, piemēram, maksātnespējas procedūru.
Esmu izgājis cauri elles ugunīm, lai parādsaistības nokārtotu, patiesībā vairāk nekā desmit gadus dzīvoju tikai priekš bankām. Tagad, kad Saeima pieņem lēmumu par parādu atlaišanu, kāds uz mani var rādīt ar pirkstu – muļķis, ka maksāji.
Nu jā, kaut kā negodīgi izskatās. No otras puses, neesmu pret, ja kādam bezcerīgajam parādniekam parāds tiks atlaists un viņš varēs pilnvērtīgi atgriezties ekonomiskajā apritē.
Vienīgā nelaime – kā varēs pateikt, ka tas un tas ir ļaunprātīgais parādnieks, bet citi – “nepanesamas pagātnes parādu nastas” skartie.
Tie, kas, zobus sakoduši, uz savas ādas izbaudīja parādsaistību izpildes smagumu, nu izrādīsies zaudētāji…”
Jānis Priede Ventspils novadā: “Grūti iedomāties, ka visos gadījumos notiks iedziļināšanās – kāpēc ir parādi un nav maksāts? Un kā tad būs – bankas var atlaist un var arī neatlaist? Latvijas Bankas prezidents aicinājis visas bankas rīkoties caurspīdīgi un atbildīgi, bet kur ir garantija, ka tā tiešām būs?”