Aptauja: Kā Latvijā vērtē veselības aprūpi? 0
Guntis Bahs,
Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
Nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina – tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pauž viedokli, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma atbilst viņu vajadzībām (20%), bet pretējās domās ir 76%. Salīdzinot 2011. un 2015.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad respondenti veselības aprūpes sistēmu Latvijā vērtējuši nedaudz atzinīgāk nekā pirms četriem gadiem. Apmierinātība ar sabiedrībai adresētiem valsts un privātās sfēras pakalpojumiem, manuprāt, korelē ar sabiedrības locekļu nespēju apmaksāt šos pakalpojumus un to vājo pieejamību, kā arī nepietiekamu ērtības līmeni, saņemot pakalpojumu.
Jānorāda, ka neviens no šiem rādītājiem objektīvi nav būtiski uzlabojies iepriekšējā periodā, kas visticamāk arī izskaidro stabili negatīvu sistēmas kopējo vērtējumu. Publiskā telpā tiek izplatīta informācija par iedzīvotājiem nesaprotamām, nesistemātiskām iniciatīvām no nozares pārvaldības puses, kuru potenciālie ieguvumi praktiski nav izjūtami patērētājam. Minētā situācija pakāpeniski mazina uzticību veselības aprūpes sistēmas spējai pildīt savu funkciju sabiedrības interesēs.
Raksturojot galvenās veselības aprūpes problēmas Latvijā, visbiežāk par tādām respondenti atzinuši medicīnisko pakalpojumu (71%) un medikamentu (69%) dārdzību, kā arī nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu (63%). Jāpiebilst, ka medicīnisko pakalpojumu dārdzība par problēmu 2015.gadā uzskatīta biežāk nekā pirms četriem gadiem (2011.: 67%, 2015.: 71%). Pacienta izmaksas par valsts sektora pakalpojumiem veselības aprūpē patiesībā nesedz to reālo pašizmaksu un ir ievērojami mazākas par līdzīgiem pakalpojumiem, piemēram, vairumā Eiropas Savienības valstu. Tajā pašā laikā sabiedrības nepietiekama maksātspēja mazina pakalpojumu izmantošanu un rada iespaidu par pakalpojumu dārdzību. Daļa veselības problēmu netiek risinātas un rada neapmierinātību ar sistēmu.
Lūgti atzīmēt trīs nozīmīgākās pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā pēdējo četru gadu laikā, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka dārgāki ir kļuvuši medikamenti (48%), palielinājušās rindas pie speciālistiem (45%) un ir sadārdzinājušies medicīnas pakalpojumi (44%). Visi trīs iemesli attēlo sabiedrības vāju maksātspēju.
Aptuveni trešdaļa respondentu uzskata, ka veselības aprūpes sistēmu uzlabotu finansējuma palielināšana (32%), bet vairākums tomēr norāda, ka būtu jāmaina pati sistēma (58%). Manuprāt, finansējuma palielināšana bez konceptuālām veselības aprūpes sistēmas izmaiņām neuzlabotu tās funkcionēšanu. Drīzāk pat pastiprinātu neapmierinātību un vilšanās sajūtu par sistēmas vājumu.
Vērtējot veselības aprūpes reformas, visbiežāk respondenti atbalstīja strukturālas reformas – esošās veselības aprūpes sistēmas mainīšanu, lai ekonomiskāk izmantotu esošo finansējumu (31%). Salīdzinoši bieži pausts atbalsts arī zāļu paralēlai izplatīšanai un paralēlā importa atļaušanai ar mērķi mazināt zāļu cenas (22%). Strukturālu reformu trūkums ir viens no iemesliem neracionālai sistēmas funkcionēšanai. Uzskatu, ka sabiedrībā trūkst izpratnes, kā tieši zāļu paralēlais imports uzlabos reāla pacienta pirktspēju, nevis kalpos šauras zāļu izplatītāju grupas interesēs. Sabiedrība vadās no mediju telpā bieži paustā populārā viedokļa, ka šis pasākums varētu samazināt zāļu cenas, tādā veidā šķietami uzlabojot pirktspēju.
2015.gada septembrī par galveno Latvijas iedzīvotāju problēmu respondenti visbiežāk uzskatīja atkarības (t.sk. alkoholismu, narkomāniju) (37%) un nepietiekamu slimību profilaksi (26%). Šis viedoklis ir mediju telpas ģenerēts un uzturēts, un tam nav nekāda pamatojuma no veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas viedokļa. Piemēram, atkarību radītās veselības aprūpes problēmas ir tikai ļoti neliela daļa no sistēmai esošā finansiālo izdevumu sloga.
Jautāti, vai viņi ģimenes loceklim vai draugam ieteiktu mācīties par ārstu, aptaujātie biežāk atbildēja apstiprinoši (53%) nekā noraidoši (26%). Sabiedrība ir saglabājusi tradicionāli cieņpilnu attieksmi pret ārstu kā indivīdu un vairumā gadījumu neasociē veselības aprūpes sistēmas problemātiku ar ārsta konkrētu personību.
Raksturojot savu saskarsmi ar veselības aprūpes pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā, 25% respondentu norādīja, ka ir izmantojuši tikai valsts apmaksātos pakalpojumus. To, ka ir izmantojuši tikai maksas pakalpojumus, atzina 17%, bet 48% atbildēja, ka ir izmantojuši gan valsts apmaksātus, gan maksas veselības aprūpes pakalpojumus.
