Aptauja: Iedzīvotājiem nav pietiekamu zināšanu par veikalā nopērkamo olu izcelsmi 0
Pašlaik Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas u.c., tikmēr noteikt olas ražotājvalsti pēc tās marķējuma nespēj 57% iedzīvotāju, liecina Latvijas Olu ražotāju asociācijas veiktā aptauja*.
Kā uzskata asociācijā, līdz ar to liela daļa iedzīvotāju, iegādājoties privāto preču zīmes olas, aiziet mājās ar vistu olām, kas ir ražotas, iespējams, neievērojot Eiropas standartus. Lai informētu iedzīvotājus par olu marķējuma nozīmi un aicinātu iegādāties vietējo ražotāju olas, Latvijas Olu ražotāju asociācija sāk iniciatīvu “Atpazīsti Latvijas olas”. Iniciatīvas ietvaros asociācijas biedri izglītos iedzīvotājus par uz olām uzdrukātā marķējuma nozīmi, kā arī iemesliem, kāpēc to ir svarīgi ņemt vērā, izvēloties olas veikalos.
”Pēdējā laikā aktualizējoties diskusijām par to, kādos apstākļos turētu vistu olas iedzīvotāji izvēlas iegādāties, var manīt divas lietas. Pirmkārt – lielai daļai iedzīvotāju nav skaidrs, ko nozīmē cipari un burti uz olām, un iezīmējas arī tas, ka par olu ražotājvalsti neviens diemžēl nerunā,” uzsver Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha.
Vienlaikus viņa norāda, ka tomēr nekur nav noklusēts fakts, ka lielveikalos ar privāto preču zīmēm atrodas olas no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī valstīm ārpus ES,
Uz veikalā pieejamajām vistu olām ir pierasts redzēt ciparu un burtu kombināciju. Latvijas Olu ražotāju asociācija vēlējās noskaidrot, cik liela daļa iedzīvotāju spēj atšifrēt šī koda nozīmi un sastāvu. Aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju, iegādājoties olas veikalā, pievērš uzmanību marķējumiem, tomēr tikai 4% iedzīvotāju zina, kādu informāciju no šī koda iespējams iegūt. Pārējai sabiedrības daļai šo zināšanu nav vai pieņēmumi ir kļūdaini, piemēram, uzskatot, ka pirmais koda cipars norāda olas izmēru.
Uz olām norādītie marķējumi nozīmē:
Pirmais cipars – dējējvistu turēšanas metodi: 0 – brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas; 1 – brīvas turēšanas apstākļos dētas olas; 2 – kūtī dētas olas; 3 – sprostos dētas olas.
Burtu kombinācija – LV, PL, LT – olu izcelsmes valsts.
Ciparu kombinācija – PVD piešķirtais identifikācijas numurs.
“Latvijā olu kvalitātes uzraudzības ziņā esam ļoti labā pozīcijā, jo Pārtikas un veterinārais dienests spēj nodrošināt regulāras pārbaudes visās ražotnēs. Attiecībā uz olām, kas ražotas valstīs, kuras nav Eiropas Savienībā, nevaram runāt par līdzvērtīgu kvalitātes uzraudzību. Tomēr Latvijā šīs olas tiek tirgotas ar privātajām preču zīmēm, jo nelikumīgi tas nav, bet, vai iedzīvotāji to zina, tas ir cits jautājums,” norāda asociācijas pārstāve.
Arī SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis Hermanis Dovgijs norāda, ka vietējie olu ražotāji spēj nodrošināt visaugstākos ražošanas standartus. “Latvijas olu ražotājam tiek uzlikta liela atbildība, lai saražotais gala produkts būtu teicamā kvalitātē, svaigs, veselīgs un drošs lietošanai uzturā. Tas ir panākts ar rūpīgu un atbildīgu pieeju visos ražošanas posmos. Vietējie ražotāji nodrošina iespēju cilvēkiem izvēlēties vissvaigāko produkciju, jo nereti importētajām olām realizācijas termiņi mēdz būt ļoti īsi, kas liek nojaust, ka saņemam olas, kuras to izcelsmes valstu tirgos nav bijis iespējams realizēt laicīgi.”
Latvijas Olu ražotāju asociācija pārstāv astoņus lielākos Latvijas olu ražotājus, kuru skaitā ir gan zemnieku saimniecības, gan lielās olu ražotnes.
*Aptauju veikusi pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, kopumā tiešsaistē aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus.
