Aptauja: Dāvanas no 301 līdz 400 eiro robežās krietni biežāk tiek iedzīvotājiem kaimiņvalstīs. Latvijā tērēs mazāk 10
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām šogad plāno atvēlēt līdz 100 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā dāvanu izdevumi būs lielāki – kaimiņvalstīs ir divas reizes vairāk iedzīvotāju, kuri svētku dāvanām gatavi tērēt no 300 līdz 400 eiro, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Trešā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju dāvanām gatavi atvēlēt no 51 līdz 100 eiro. Lietuvā ar līdzīgiem tēriņiem rēķinās 24 %, savukārt Igaunijā – 22 % iedzīvotāju.
Kaimiņvalstīs visbiežāk tēriņus plāno robežās no 101 līdz 200 eiro, Lietuvā šāds budžets būs 31 %, bet Igaunijā – 28 % respondentu. Latvijā ar līdzīgu budžetu rēķinās 27 % iedzīvotāju.
Dati liecina, ka Latvijā ir lielākais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kas gada nogales svētku dāvanām gatavi atvēlēt līdz 50 eiro – tie ir 15 % respondentu. Lietuvā šādu summu atvēlēs 9 %, bet Igaunijā – 10 % respondentu.
“Lielāku svētku svinēšana ir jāplāno kā daļa no ģimenes ikmēneša izdevumu budžeta. Jāņem vērā, ka ar izklaidi un atpūtu saistītiem izdevumiem mēnesī būtu vēlams novirzīt ne vairāk kā 10 % no kopējiem izdevumiem. Aptaujas dati liecina, ka šī tēriņu proporcija lielākajā daļā ģimeņu varētu tikt ievērota, jo lielākā respondentu daļa jeb 70 % Ziemassvētku dāvanu budžetam plāno atvēlēt summu, kas ir 200 eiro vai mazāka,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
No 201 līdz 300 eiro par dāvanām gatavi tērēt 12 % Latvijā, 16 % Lietuvā un 17 % Igaunijā. Šo izmaksu diapazonu visbiežāk atzīmējuši jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.
Dāvanas no 301 līdz 400 eiro robežās krietni biežāk gādās iedzīvotāji kaimiņvalstīs. Šādu summu plāno tērēt 7 % Lietuvā, 6 % Igaunijā un tikai 3 % Latvijā.
Savukārt vairāk nekā 400 eiro Ziemassvētku dāvanām tērēs 5 % Latvijā, 6 % Lietuvā un 4 % Igaunijā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par svētku izdevumu plānošanu banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
