Aptauja: Liela daļa apzinās – pensijā vajadzēs turpināt strādāt 2
Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina “Swedbank” veiktais paaudžu pētījums, kas publicēts pirmdien.
Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn).
Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).
Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība.
Pētījums parāda – iaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%).
Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus, norādījusi banka, iepazīstinot ar aptaujā iegūtajiem rezultātiem.
Sagaida, ka pensija būs 1000 eiro
Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%). Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.
Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro.
Visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018. gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā.
“Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama,” stāsta Kristaps Kopštāls, “Swedbank” apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru.
Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%).
Jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti, nekustamo īpašumu un bērniem
Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs.
Liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).
“Aptaujas dati atklāj – jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti un nekustamo īpašumu, kā arī bērnu atbalstu. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai vēl kāds laiciņš, apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu. Savukārt, apskatot “Swedbank” datus, kas veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, redzam, ka uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs,” stāsta baņķieri par savu pieredzi ar pensiju fondiem.
