Aptauja: Ceturtajai daļai cilvēku Latvijā ir veselības problēmas nesportošanas dēļ 0
Kā liecina Latvijas Sporta federāciju padomes un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā pētījuma dati, aptuveni ceturtā daļa jeb 23% strādājošo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem atzīst, ka viņiem ir veselības problēmas, ko ārsts skaidro ar nepietiekamo fizisko aktivitāti.
Un tomēr 68% strādājošo aptaujā norādījuši, ka ikdienā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vairāk nekā puse no šiem iedzīvotājiem (56%) ar sportu un fiziskajām aktivitātēm nodarbojas lielāko savu dzīves daļu. 28% iedzīvotāju ir atzinuši, ka ikdienā nesporto – no viņiem lielākā daļa (43%) nesporto kopš beiguši skolas gaitas.
Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 65 gadiem visbiežāk ir atzinuši, ka savulaik interesi par aktīvu dzīvesveidu viņiem radīja sporta skolotāji, bet visbiežāk tieši sievietes un iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzina, ka sporta skolotāji viņiem nav radījuši interesi par sportu un aktīvu dzīvesveidu. Salīdzinoši biežāk sievietēm un iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem fiziskās aktivitātes skolā raisījušas nepatiku pret sportu.
“Tas, kas ir ielikts ģimenē un ir ielikts skolā – šie sportošanas paradumi pavada cilvēku visu atlikušo dzīvi,” pētījuma rezultātus skaidroja Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku atzinuši, ka iedvesmu sportot viņi smeļas sevī – to pauduši 67% aptaujāto. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm iedvesmo arī ģimene (to atzinuši 9% aptaujāto) un draugi (4%). Savukārt vērtēšanas sistēma skolās un augstie normatīvi sporta stundās, slikti sagatavotie fizkultūras skolotāji, klasesbiedru vai skolotāju nievājošā attieksme par vājiem rezultātiem, individuālas pieejas trūkums, neņemot vērā katra skolēna dotības ir bijuši galvenie iemesli, kāpēc aptaujātajiem skolās radusies nepatika pret sportošanu.
Neraugoties uz to, ka daudziem iedzīvotājiem dzīvesvietas tuvumā ir iespējas piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās, 81% no aptaujātajiem atzinuši, ka nevēlas izmantot šādu iespēju sportot.
“Latvijas sportistu panākumi palīdz celt nācijas pašlepnumu un mūsu pašapziņu, cik mēs esam spēcīgi kopā. Taču tas nemudina sākt sportot kopā – mēs esam diezgan lieli individuālisti, jo puse labprāt sporto vienatnē,” atzīst Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, kurš ar pētījuma “Interneta un mediju ietekme uz sportošanas paradumiem strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidū” rezultātiem otrdien iepazīstināja tautas sporta mārketinga foruma “SPORTSCOMM’17 – Pārmaiņas Latvijas tautas sporta mārketingā” dalībniekus.
