Aptauja atklāj, vai digitālajā jomā vislielākie entuziasti vadītāji strādā mediju vai IKT biznesā 0
Vislabākās digitālās prasmes piemīt IKT, enerģētikas un transporta nozares uzņēmumu vadītājiem, savukārt lielāko entuziasmu jauno tehnoloģisko iespēju apgūšanā un izmantošanā izrāda vadītāji no mediju, sabiedrisko attiecību un reklāmas, tūrisma, viesmīlības un izklaides, kā arī izglītības un zinātnes nozares.
Tādi rezultāti iegūti trešo gadu pēc kārtas veiktajā pētījumā “Vadītāja digitālais portrets”.
Digitālo zināšanu un prasmju kategorijā visaugstāko novērtējumu — 64% — ir ieguvuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji. Tas ir saprotami, jo šie uzņēmumi paši izstrādā un klientiem pārdod digitālus risinājumus.
Arī divas nākamās vietas ieņem nozares, kurās informācijas tehnoloģijas ikdienā tiek izmantotas visai plaši. Ar 58% novērtētas enerģētikas, naftas produktu un degvielas tirdzniecības, bet ar 56% — transporta, loģistikas un pārvadājumu uzņēmumu vadītāju zināšanas. Pirmo piecnieku ar 54% noslēdz mežsaimniecība un kokrūpniecība, kā arī mediji, sabiedriskās attiecības, reklāma un poligrāfija.
Mediju jomā entuziasma ir vairāk
Atšķirīga aina paveras digitālā entuziasma kategorijā, kurā mērīta uzņēmuma vadītāju interese par jaunajām tehnoloģijām un vēlme pašiem tās izmēģināt.
Šajā sadaļā visaugstāko novērtējumu — 72% — ieguvusi mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas un poligrāfijas nozare, apsteidzot tūrisma, viesmīlības un izklaides jomu (65%), kā arī izglītības un zinātnes institūciju vadītājus (viņu entuziasms novērtēts ar 61%). Līderu vidū ir arī IKT vadītāji ar 60% un enerģētikas, naftas produktu un degvielas tirgotāji ar 59%.
“Pētījuma dati par zinošākajiem un entuziastiskākajiem vadītājiem kopumā sakrīt ar teoriju, ka tehnoloģijās ieinteresēti cilvēki tiecas darboties nozarēs, kurās savas zināšanas un interesi var izmantot ikdienā. Būtu dīvaini, ja IKT uzņēmumu vadītājiem nebūtu augstākās digitālās prasmes un reklāmas vai sabiedrisko attiecību aģentūru direktori nemeklētu iespējas sasniegt auditoriju ar aizvien jauniem digitālajiem instrumentiem. Negaidītāki ieraksti redzami saraksta lejasgalā, kur dažām nozarēm diez vai vajadzētu atrasties,” secina Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas “Tildes Jumis” biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Digitālās zināšanas viszemākās valsts pārvaldē, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
Piemēram, digitālo zināšanu kategorijā priekšpēdējo vietu ieņem valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu vadītāji, kuru prasmes novērtētas ar 45%, un viņi apsteidz vien lauksaimniecībā nodarbinātos.
Arī entuziasma sadaļā šī nozare ar 49% dala trešo vietu no beigām ar tirdzniecības un pakalpojumu un rūpniecības sfēru. Mazāka interese par digitālajiem rīkiem ir tikai lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
Pētījums “Vadītāja digitālais portrets” tapis ar Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis atbalstu, veicot zināšanu un uzņēmuma aprīkojuma testu 2368 respondentiem, no kuriem 968 bija uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāji.
